Dzirdes traucējumi

Sākums  »  Dzirdes traucējumi   »   Dzirdes traucējumu pakāpes un veidi

Dzirdes traucējumu pakāpes un veidi

Lai mūsu klientiem būtu labāk saprotams, kāpēc dzirdes speciālists iesaka vai, gluži pretēji, nerekomendē, kādu no pieejamajiem dzirdes palīglīdzekļiem, ir nedaudz jāizprot pats dzirdes process, kā rodas dzirdes traucējumi un kā tos iedala.
Dzirdes traucējumi var būt gan iedzimti, gan iegūti dzīves laikā, to smaguma pakāpi nosaka, veicot audiometriju. Savukārt dzirdes traucējumu veidu nosaka pēc tā, kurā no auss daļām ir konstatēts bojājums.

 

 Izplatītākie iedzimtu dzirdes traucējumu vai  dzirdes zuduma iemesli

  • Kādam no ģimenes iepriekšējās paaudzēs ir bijuši dzirdes traucējumi (var pat nebūt katrā paaudzē);
  •  Mātes un bērna rēzuss faktoru nesaderība;
  • Grūtniecības laikā pārslimotas slimības (masaliņas, herpes, citomegalovīruss);
  • Cukura diabēts mātei;

 

Biežākie dzīves laikā iegūtu dzirdes traucējumu un vājdzirdības iemesli

  • Pārslimotas ausu infekcijas (otīti);
  • Pastāvīga atrašanās lielā troksnī;
  • Ototoksisku medikamentu lietošana lielās devās;
  • Pārslimotu slimību (gripa, meningīts, encefalīts, vējbakas, cūciņa) izraisītas komplikācijas;
  • Vecuma vājdzirdība jeb presbycusis;
  • Traumas, sindromi, kas kombinējas ar vājdzirdību;

Kas ir "runas banāns" un kā tas saistīts ar dzirdi un valodu?

Tiklīdz cilvēks iemācās uztvert un saprast dzirdētā nozīmi, veidojas valoda. Ja ir traucēta skaņu uztvere, arī valoda veidojas ar aizturi un neprecīzu skaņu izrunu.

Katrai valodas skaņai ir sava frekvence Hz (augstums) un decibeli dB (skaļums),  tālāk redzamajā attēlā iezīmētas sarunvalodai nepieciešamās skaņas. Tām apvilktā līnija nosacīti  veido banāna formu, tā arī izveidojies dzirdes speciālistu vidū lietotais termins „runas banāns”. Attēlā atspoguļots tipisku, ikdienišķu skaņu skaļums (dB) un augstums (Hz).

Ja cilvēki ar dzirdes traucējumiem nespēj vai neskaidri dzird „runas banāna” robežās, tad dzirdi var uzlabot ar dzirdes aparātu palīdzību.  Šajos gadījumos cilvēks varēs labāk saklausīt un saprast skaņu. Tomēr reizēm, pat lietojot dzirdes aparātu, cilvēks ar dzirdes traucējumiem, iespējams, varēs dzirdēt zemu frekvenču valodas skaņas, piemēram, patskaņus (a, o), bet nesadzirdēt augstu frekvenču valodas skaņas (t, s), ja šīs skaņas nesadzird, tiek traucēta runas sapratne.

Ja cilvēks sadzird zem „runas banāna” robežas dažus vārdus un trokšņus vai nedzird tikpat kā neko, ieteicams lietot ļoti spēcīgus dzirdes aparātus vai kohleāro implantu.


Atcerieties! Tikai sertificēts dzirdes speciālists var veikt profesionālu dzirdes pārbaudi un, izvērtējot jūsu audiometrijas rezultātus, noteikt, kāds būtu tieši jums piemērotākais dzirdes aparāta veids.

 

Dzirdes traucējumu pakāpes

Dzirdes traucējumi tiek iedalīti piecās pakāpēs pēc to smaguma, salīdzinot ar normālu dzirdi. Bērniem par normālu tiek uzskatīta dzirdes uztvere līdz 15 decibelu skaļumam, pieaugušajiem – līdz 25 decibelu skaļumam.

Viegls dzirdes traucējums

Dzirdes uztvere no 25 – 40 dB. Gandrīz nav grūtību saprast runu, bet var būt nelielas runas un skaņu izrunas problēmas. Cilvēkam ar viegliem dzirdes traucējumiem problēmas sagādā īsu, neuzsvērtu vārdu, klusi izteiktu skaņu saklausīšana un saziņa trokšņainā vidē. Ja dzirdes traucējumi tiek laicīgi konstatēti (bērna vecumā), valodu iespējams apgūt labi. Dzirdes aparātu nepieciešamību izvērtē katrā gadījumā individuāli, bērniem pārsvarā tā ir obligāta.

Vidējas pakāpes dzirdes traucējums

Dzirdes uztvere no 41 – 55 dB. Klusā vidē var saprast lielāko daļu no sarunas, bet, pastāvot fona troksnim, rodas grūtības uztvert un saprast teikto. Cilvēks ar vidējas pakāpes dzirdes traucējumiem spēj sadzirdēt valodā esošās skaņas, bet lielākā daļa valodas skaņu tiek jauktas. Nesaklausa vārdu galotnes un īsus, neuzsvērtus vārdus. Bērniem ar vidējas pakāpes dzirdes traucējumiem novērojama valodas attīstības aizture, grūtības izprast vārdu nozīmi un apgūt abstrakcijas.Veidojot teikumus, tiek izlaisti saikļi un ir nepareiza vārdu secība, novērojami skaņu izrunas traucējumi. Nepieciešami dzirdes aparāti.

Vidēji smagas pakāpes dzirdes traucējums

Dzirdes uztvere no 56 – 70 dB. Sacīto var saprast tikai tad, ja redz runātāja seju, nevar sadzirdēt, ko saka pa telefonu. Cilvēks ar smagas pakāpes dzirdes traucējumiem kustas un darbojas skaļi. Var būt runas traucējumi. Bērniem ar vidēji smagas pakāpes dzirdes traucējumiem novērojamas smagas valodas attīstības problēmas, runa un valoda neattīstās spontāni. Atšķir patskaņus un balsīgus līdzskaņus, ja skatās uz runātāja muti. Nepieciešami dzirdes aparāti.

Smagas pakāpes dzirdes traucējums

Dzirdes uztvere no 71 – 90 dB. Ar grūtībām var uztvert un saprast tikai labi pazīstamas balsis, ja redz runātāja seju vai apkārtējā vidē nav trokšņu. Cilvēkiem ar smagas pakāpes dzirdes traucējumiem novērojama valodas prasmju aizture, runas un artikulācijas traucējumi, nazalitāte un nepareizs valodas ritms. Praktiski sarunvalodu uztver ar grūtībām. Cilvēki ar smagas pakāpes dzirdes traucējumiem neizprot abstrakcijas, ir mazrunīgi, veido īsus un konkrētus teikumus. Lietojot dzirdes aparātus, sadzird sevis izteiktās skaņas, valodas ritmu, ļoti skaļas apkārtnes skaņas.

Izteikti smags dzirdes traucējums

Dzirdes uztvere no 91 un vairāk dB. Šādas pakāpes dzirdes zudums reizēm tiek saukts par nedzirdību, jo cilvēks praktiski nedzird neko. Bēriem ar izteikti smagiem dzirdes traucējumiem valoda un runa nevar attīstīties. Nepieciešami dzirdes aparāti vai kohleārā implantācija un speciāla apmācība.

Dzirdes traucējumu veidi

Dzirdes traucējumu veidu nosaka pēc tā, kurā no auss daļām ir konstatēts bojājums.

Sensoneirāla vājdzirdība (SNV)

Traucējums iekšējā ausī (gliemezī) vai nervu ceļos no iekšējās auss uz galvas smadzenēm. Visbiežāk šie dzirdes traucējumi rodas iekšējās auss darbības izmaiņu dēļ, ko ietekmē vecums,  skaļš troksnis, ototoksiski medikamenti, galvas traumas, tā var būt arī pārmantota. Tas ir pastāvīgs traucējums, ko nevar izārstēt. Sensoneirālās vājdzirdības gadījumā dzirdes uzlabošanai ieteicams lietot dzirdes aparātus.

Konduktīva vājdzirdība

Vadīšanas traucējums, kad skaņa netiek novadīta caur ārējas auss kanālu uz bungplēvīti un vidusauss kauliņiem. Visbiežāk ārējās auss dzirdes problēmu iemesls ir sēra korķi vai ārējās auss ejas infekcijas. Izmaiņas vidusauss darbībā var radīt arī iekaisums, sakrājies šķidrums aiz bungplēvītes, bungplēvītes perforācija, otoskleroze. Ārējās auss un vidusauss dzirdes problēmas var novērst ar vienkāršu medicīnisku manipulāciju, medikamentu terapiju vai ķirurģiskā ceļā. Ieteicamo ārstēšanu var noteikt tikai LOR speciālists. Bet, ja ir radušies neatgriezeniski dzirdes traucējumi, tad vairumā gadījumu ieteicams lietot dzirdes aparātus.

Jaukta tipa vājdzirdība

Dzirdes traucējums ārējā vai vidusausī kombinējas ar iekšējās auss vai nervu vadīšanas ceļu traucējumiem. Traucējums konstatēts tikai vienā ausī, otra auss uztver dažādu frekvenču skaņas atbilstoši normai (bērniem līdz 15 dB, pieaugušajiem līdz 25 dB skaļumam). Vairumā gadījumu ieteicams lietot dzirdes aparātu.

Vienpusēja vājdzirdība

Traucējums konstatēts tikai vienā ausī, otra auss uztver dažādu frekvenču skaņas atbilstoši normai (bērniem līdz 15 dB, pieaugušajiem līdz 25 dB skaļumam). Ir iespējami dažādi dzirdes aparātu veidi, tai skaitā CROS/ Bicros.

Centrāli dzirdes apstrādes traucējumi

Dzirdes traucējumu rada izmaiņas iekšējās auss darbībā un tālāk novadīto impulsu skaņu apstrādē, ir izmainīts auditorais ceļš centrālās nervu sistēmas darbībā. Dzirdes traucējumi nav radušies ausu slimību vai bojājumu rezultātā.

Piesakieties konsultācijai jau tagad

un esiet soli tuvāk labākai rītdienai