Tag - vitamīni

STOP Alcheimera slimības cēloņiem!

Zinātnieki analizējuši 323 pētījumus par Alcheimera slimību. Tajos analizēti dati par vairāk nekā 5000 personām. Vairāk nekā 60 % gadījumu Alcheimera slimība rodas 9 riska faktoru dēļ: augsts homocisteīna līmenis; depresija; liekā ķermeņa masa/ aptaukošanās; smēķēšana; artēriju izmaiņas; otrā tipa cukura diabēts; stress; paaugstināts asinsspiediens; organisma vārgums.   Alcheimera slimības profilaksei var lietot: C vitamīnu; E vitamīnu; folātus (uztura bagātinātājos); kvalitatīvu kafiju.   Attēla resurss: http://www.topnews.in/health/diseases/alzheimers-disease Informācijas resurss: Alcheimera slimības 9 riska faktori.// Ko Ārsti Tev Nestāsta. 07.2016., Nr. 7 (39), 8. lpp.

Zobu un smaganu veselība uzlabo vispārējo veselību

Lietojiet C vitamīnu  un konezīmu Q10 atbilstoši fizioloģiskajiem parametriem un ārsta/ farmaceita rekomendācijām. Dzeriet zaļo tēju  - antioksidanti attīra mutes dobumu. Skalojiet muti un zobus ar propolisu saturošu līdzekli - mazinās aplikuma, iekaisuma risks. Ievērojiet sabalansētu ēdienkarti - pārmērīgs cukura daudzums veicina zobu bojājumus. Lietojiet saudzējošās zobu plombes. Attēla resurss: www.playbuzz.com Informācijas avots: Kā rūpēties par smaganu veselību.// Ko Ārsti Tev nestāsta. Marts, 2016. Nr.3 (35), 16.lpp.

D vitamīna deva vajadzīga ikvienam

Lai cilvēks pilnvērtīgi funkcionētu, organismam nepieciešams D vitamīns. Nepietiekams D vitamīna daudzums var veicināt slimību attīstību. D vitamīns organismā aktivizējas un pārvēršas hormonā. D vitamīns nepieciešams pilnvērtīgai kaulu attīstībai. D vitamīna līmeni nosaka, veicot asins analīzes. D vitamīna noteikšana ir makas analīze laboratorijā. Ja diagnosticē izmaiņas, mediķi iesaka konkrētus D3 preparātus. D vitamīns veidojas ādai nonākot saules apgaismojumā. D vitamīnu var uzņemt, lietojot farmācijas preparātus. Daži pārtikas produkti arī satur D vitamīnu: zivis (lasis, siļķe, sardīne, tuncis), piens, olas dzeltenums, aknas, [...]

Dzirdes traucējumi

Fizioloģiski normālas dzirdes gadījumā uztverto skaņu sāpju slieksnis sākas no 120 dB. Ikdienā cilvēki komunicē 60 – 70 dB līmenī, savukārt čukstus saruna atbilst 30 dB. Maksimāli pieļaujamais trokšņu skaļums ikdienā ir 84 dB. Lielākoties vājdzirdība tiek pārmantota ģenētiski, tāpēc topošajiem vecākiem vajadzētu izvairīties no saskarsmes ar toksiskām vielām. Mūsdienās daudzi cilvēki ikdienā klausās mūziku ar austiņām, atstājot neatgriezenisku ietekmi uz savu dzirdes funkciju. Dzirdes traucējumi var būt gan pārejoši, gan paliekoši. Cilvēkiem pēc izslimotas gripas bieži pavasarī parādās dzirdes [...]

Veselīgs dzīvesveids

Dažkārt cilvēks apsola sev mainīties, sākt dzīvē kādu jaunu nodarbi, mēģināt pārvarēt kādu savu vājību. Visbiežāk solījumi tiek doti svētku datumos (Jaunajā gadā/ dzimšanas dienā) vai jaunas nedēļas sākumā. Lai cilvēks justos labi ikdienā, nevajag gaidīt konkrētu datumu, lai mainītu savu dzīvi. Mēs katrs varam sevi sākt pilnveidot brīdi, kad esam tam nobrieduši (tūlīt vai arī nedaudz vēlāk). Jau vairākus gadus dažādi speciālisti ik pa brīdim sabiedrībai dažādos masu medijos atgādina, ka svarīgi ievērot balansu dažādās dzīves sfērās. Jālieto veselīgs [...]

Kas iekļaujams dzirdes profilakses ēdienkartē?

Cilvēki savā ēdienkartē mēdz iekļaut dažādus produktus, kas uzlabo redzi/ fermentu izdali/ spēcina kaulu un locītavu sistēmu u. tml. Laika gaitā cilvēkam samazinās maņu asums, tostarp dzirdes. Dzirdes traucējumiem ir daudz, dažādu iemeslu. Pašlaik speciālisti sāk domāt par ēdienkartes izvēli dzirdes profilaksei. Dažos pārtikas produktos esošie vitamīni un uzturvielas var novērst dzirdes traucējumu attīstību, nodrošinot organisma pilnvērtīgai darbībai nepieciešamo bāzi.  Piemēram, tumšā šokolāde aizkavē cinka deficīta rašanos, kas saistīts ar vecuma vājdzirdību jeb presbiakūzi. Lai aizkavētu dzirdes pazemināšanos vecumdienās, ieteicams lietot cinku [...]

Vitamīnu deficīta izpausmes

Ja organismā trūkst A vitamīna, tad rodas augšanas un redzes traucējumi, palielinās saslimšanas risks ar infekcijas slimībām un iekaist acu gļotāda. B vitamīnu grupas trūkuma gadījumā cilvēkam ir noguruma sajūta, pasliktinās atmiņa, pazemināta ķermeņa temperatūra, bezmiegs, mazinās koncentrēšanās spējas, rodas izmaiņas mutes, acu gļotādā un ādā, mazasinība, traucēta nervu sistēmas darbība. Ja cilvēkam trūkst C vitamīns, tad kļūst plānas asinsvadu sieniņas, pazeminās asinsspiediens, bojājas zobi, galvassāpes, nogurums, smaganu asiņošana, lielāka iespēja saaukstēties. D vitamīna nepietiekams daudzums organismā zīdaiņa vecumā veicina rahītu, savukārt [...]

Vai migrēna var ietekmēt cilvēka dzirdes uztveri?

Migrēna ir ļoti spēcīgu galvassāpju veids, kas izpaužas kā lēkme. Lielākoties sāpes lokalizējas vienā galvas daļā, bet dažiem cilvēkiem sāpes izplatās visā galvā. Migrēnas gadījumā līdztekus sāpēm var būt slikta dūša, jutība pret spilgtu gaismu, saasināta skaņu un aromātu uztvere. Migrēnu iespējams pārmantot ģenētiski. Tā var izpausties dažādā vecumā: gan bērniem, gan pieaugušiem cilvēkiem. Sievietēm migrēna novērojama aptuveni trīs reizes biežāk hormonu svārstību ietekmē. Speciālisti uzskata, ka migrēnas lēkmes var izsaukt alkohola (īpaši sarkanvīna) lietošana, pārtikas produkti (šokolāde, vēžveidīgie produkti, [...]

Ko izvēlēties veselai sirdij?

Mūsdienās būtiska loma sirds un asinsrites sistēmas darbības traucējumu novēršanai. "Veselā miesā vesels gars" jeb vesela sirds veselā organismā.  Kā to nodrošināt? Iesākumā jāievēro veselīga dzīvesveida pamatpricipi un jāpiesakās uz ārstu diagnostiku. Speciālisti izzinājuši, kā samazināt sirds slimību risku un uzlabot cilvēku veselību. B grupas vitamīni - B 6, B 12 un folijskābe - samazina sirds slimību risku par 2/3; par 75 % mazinās akūta infarkta un stenokardijas risks. Hroms - palīdz kotrolēt glikozes līmeni asinīs cukura diabēta gadījumā, mazina koronāro artēriju slimību risku. Magnijs [...]

Rūpējieties par veselību!

Sākoties aukstajai sezonai ieteicams biežāk mazgāt/ dezinficēt rokas, mazāk pieskarties acu/ deguna zonai, iespēju robežās izvairīties no saskarsmes ar saslimušiem cilvēkiem/ dezinficēt virsmas un priekšmetus (ja mājās kāds slimo), klepojot/ šķaudot likt mutei/ degunam priekšā kabatas lakatu/ salveti/ roku (augšdelma un apakšdelma savienojumu). Ja cilvēkam ikdienā jāatrodas saskarsmē ar dažādiem cilvēkiem, tad ieteicams vakcinēties (pret gripu/ hepatītu u. tml.). Imunitātes stiprināšanai var izmantot ehināciju, C vitamīnu, medu un cinku. Cilvēkam jāievēro veselīgu dzīvesveidu (dienas režīms, naktsmiers, veselīga pārtika, fiziskās aktivitātes u. [...]