Tag - valoda

Klausīšanās prasmju attīstība bērnam līdz divu gadu vecumam

Lai varētu konstatēt bērnam attīstības traucējumus, ir jāzina, kā notiek bērna normāla attīstība. Ja mēs zināsim bērna attīstību pa mēnešiem, mēs varēsim tai sekot līdzi un uzreiz pamanīt, ja kaut kas nenotiek tā, kā tam vajadzētu notikt. Bērnam, kurš tikko nācis pasaulē, ir jāadaptējas apkārtējai videi un jāiemācās uztvert apkārtējo pasauli tā, kā to uztveram mēs. Pirmie 2 dzīves gadi ir svarīgākie gan dzirdes, gan valodas attīstībā. Kā tad tas notiek? Pirmajā mēnesī vesels mazulis sāk apzināti koncentrēties uz pieaugušo. Mazulis pārstāj [...]

Runas banāns

Valodas skaņām, ko mēs ikdienā lietojam, ir skaļums (decibelos) un augstums (frekvencēs). Katrai valodas skaņai ir sava frekvence un decibeli. Tas ir parādīts audiogrammā, nodrošinot informāciju, kādas skaņas var dzirdēt pie attiecīga dzirdes zuduma. Bērnam, kurš var dzirdēt valodas skaņas, būs vajadzīgs daudz mazāks laika periods, lai atdarinātu, saprastu un iemācītos valodu. Grafikā ir iezīmētas skaņas, kas ir nepieciešamas sarunvalodai. Līnijai, kas ir apvilkta ap tām, ir banāna forma. Tā arī ir izveidojies termins „runas banāns”. Šis lauks ir kā [...]

Dzirdes traucējumu pakāpes, to raksturojums

Ir 5 dzirdes traucējumu pakāpes. Viegla pakāpe (I) 15 - 40 dB bērniem; 25 - 40 dB pieaugušiem cilvēkiem: laba patskaņu dzirdamība, apgrūtināta nebalsīgo līdzskaņu dzirdamība; izpaužas kā uzmanības traucējumi; viegla valodas aizture, nelielas runas problēmas; problēmas sagādā īsu, neuzsvērtu vārdu, kā arī klusi izteiktu skaņu saklausīšana; ja bērna vecumā konstatē laicīgi, valodu apgūst labi; dzirdes aparāti pēc vajadzības. Vidējā pakāpe (II) 41 - 55 dB: labāka patskaņu sadzirdēšana; iespējams sadzirdēt valodā esošās skaņas, bet lielāko daļu valodas skaņu jauc; valodas attīstības aizture; mācīšanās traucējumi; grūtības izprast vārdu nozīmi, apgūt abstrakcijas; grūtības gramatikas [...]

Par dzirdi

IKDIENĀ mēs klausāmies mūzikā vai kāda runā un īpaši nedomājam par sarežģītajiem procesiem, kas patiesībā notiek, kā šī skaņa nonāk pie mums. Tikai ļoti netipiskās situācijās mēs sākam pievērst uzmanību, iedomājamies, kā notiek šis process. Tas varētu būt tad, ja kādam ir problēmas ar dzirdi, un mēs gribam uzzināt, ko var darīt, lai izkļūtu no šīs problēmas. Vēl specifiskāk – šī problēma varētu būt dzirdes zudums vai pazeminājums, un atrisināt to varētu, pielāgojot piemērotu dzirdes palīglīdzekli. Lai to pēc [...]

Vai cilvēks var nogurt no klausīšanās?

Klausīšanās prasa cilvēka uzmanību, koncentrēšanos un dzirdētās informācijas analīzi. Diennaktī cilvēks nespēj uzmanīgi uztvert dzirdēto informāciju ilgu laiku bez pārtraukuma. Cilvēki uztver tikai daļēji citu teikto informāciju, nekoncentrējot uzmanību, esot stresa situācijā. Cilvēki dzirdes zuduma gadījumā uztver tikai 50 - 60 % valodas skaņu, bet daudzi no viņiem spēj labi sazināties ar apkārtējiem indivīdiem. 21. gs. sabiedrībā valda augstas prasības, līdz ar to cilvēkam, kas uztver 80 - 90 % no valodas skaņām, ir izmainīta dzīves kvalitāte. Jāatceras, ka indivīdiem ar [...]

Kā mācīt bērnam klausīties mūziku?

Mūzikas klausīšanos var veicināt, mājās dziedot dažādas dziesmas dzimtajā valodā, spēlējot kustību rotaļas ar dziesmām, dziedot šūpuļdziesmas vakarā. Mūzika ir emocionāls process, kas rada pozitīvas emocijas gan bērniem, gan vecākiem. Bērnam vieglāk uztvert mūziku aktīvā darbībā ar dažādu vizuālo tēlu starpniecību. Bērniem vislabāk patīk klausīties citu bērnu dziedātās dziesmas. Dziesmas dzimtajā valodā ir vieglāk uztveramas. Bērniem patīk piedalīties muzikālos priekšnesumos un parādīt citiem savas prasmes. Mūzikas daudzveidība sekmē bērnu vispārēju attīstību. Speciālisti uzskata, ka dzīvā mūzika atstāj labāku iespaidu uz bērnu nekā [...]

Valodas skaņas dzirdēja jau pirms diviem miljoniem gadu

Pašlaik atklāti vissenākie pasaulē esošie dzirdes kauliņi divus miljonus gadu veca parantropa galvaskausā. Visi trīs dzirdes kauliņi (āmuriņš, kāpslītis, laktiņa) ir ļoti labi saglabājušies. Dzirdes kauliņi ir vismazākie kauli organismā. Pēc zinātnieku domām hominīda (Paranthropus robustus) āmuriņš vizuāli atgādina cilvēka dzirdes kauliņu. Iespējams, ka āmuriņš nodrošinājis labāku skaņu uztveri [2; 5] kHz diapozonā. Laktiņai un kāpslītim ir atšķirīga anatomiskā uzbūve no cilvēka dzirdes kauliņiem. Antropologs Rolfs Kvems (ASV), ka pašlaik mūsdienu cilvēka priekšteču atbilstošajām iezīmēm (pārvietošanās spēja stāvus, mazāki acu zobi) [...]

Dzirdes traucējumu izzināšanas evolūcija

Dzirdes traucējumi cilvēkiem fiksēti laikā pirms mūsu ēras. Laika gaitā mainījusies dzirdes stāvokļa diagnostika, rehabilitācija un dažādas dzirdi uzlabojošas tehnoloģijas. Dzirdes traucējumiem ir dažādi rašanās cēloņi un klasifikācijas. Medicīnas speciālisti, rakstot slēdzienus, izmanto "Starptautiskās Funkcionēšanas klasifikācijas" (SFK-10) kodus. Aristotelis uzskatījis, ka dzirde nozīmīga informācijas sapratnei. Viduslaikos sabiedrībā bija dažādas kritikas izpausmes pret nedzirdīgiem cilvēkiem, savukārt renesanses laikmetā cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem (īpaši bērniem) tika meklēti risinājumi ikdienas komunikācijai, jaunu zināšanu apguvei. Pedro de Ponse izglītojis bērnus vājdzirdības gadījumā, izmantojot verbalizētu [...]

Maijs – balss, runas, valodas un dzirdes mēnesis

Jau vairāk nekā 75 gadus maijs ir dzirdes un runas rehabilitācijas, profilakses mēnesis. Mērķis: informēt sabiedrību par dažādiem balss, valodas, runas un dzirdes traucējumiem, to profilaksi. Pēc "Vājdzirdīgo un citu komunikācijas traucējumu nacionālā institūta" datiem ASV aptuveni 43 miljoniem iedzīvotāju diagnosticēti balss, runas, valodas vai dzirdes traucējumi. 26 miljoniem amerikāņu [20; 69] gadu vecumā konstatēti trokšņa izraisīti dzirdes traucējumi. Pēdējo 15 gadu laikā ASV iedzīvotāju vidū palielinājusies informētība par dzirdes profilaksi (30%). Aptuveni katram piektajam pusaudzim tiek konstatēti dzirdes traucējumi kopš [...]

Pētījums par bērnu valodu dzirdes traucējumu gadījumā

Nebraskā ("Center for Childhood Deafness at Boys Town National Research Hospital") veikts pētījums par bērnu valodas un runas prasmju uzlabošanos, ilgāku laiku lietojot dzirdes aparātus. Audioloģe M. P. Moellere atzīst, ka dažkārt vecākiem var būt nepilnīga informācija par dzirdes palīgtehnoloģiju sniegtajiem uzlabojumiem vieglas, vidējas pakāpes dzirdes traucējumu gadījumā. Pēc statistikas datiem aptuveni 15 %  bērnu ASV diagnosticēti dzirdes traucējumi. Pētījumā piedalījās 180 bērni no 6 ASV štatiem: trīs līdz piecu gadu vecumā, ar vieglas/ vidējas/ vidēji smagas un smagas pakāpes dzirdes [...]