Tag - uzmanība

Dzirdes traucējumu veidi

1. Sensoneirāla vājdzirdība (SNV) – traucējums iekšējā ausī (gliemezī) vai nervu ceļos no iekšējās auss uz galvas smadzenēm – pastāvīgs traucējums, ko nevar izārstēt. 2. Konduktīva vājdzirdība – vadīšanas traucējums, kad skaņa netiek novadīta caur ārējas auss kanālu uz bungplēvīti un vidusauss kauliņiem – var ārstēt medicīniski vai ķirurģiski. Neatgriezenisku dzirdes traucējumu gadījumā jālieto digitālos dzirdes aparātus. 3. Jaukta tipa vājdzirdība – traucējums ārējā vai vidusausī kombinējas ar iekšējās auss vai nervu vadīšanas ceļu traucējumiem. 4. Vienpusējs dzirdes traucējums – traucējums vienā [...]

Dzirdes traucējumu pakāpes, to raksturojums

Ir 5 dzirdes traucējumu pakāpes. Viegla pakāpe (I) 15 - 40 dB bērniem; 25 - 40 dB pieaugušiem cilvēkiem: laba patskaņu dzirdamība, apgrūtināta nebalsīgo līdzskaņu dzirdamība; izpaužas kā uzmanības traucējumi; viegla valodas aizture, nelielas runas problēmas; problēmas sagādā īsu, neuzsvērtu vārdu, kā arī klusi izteiktu skaņu saklausīšana; ja bērna vecumā konstatē laicīgi, valodu apgūst labi; dzirdes aparāti pēc vajadzības. Vidējā pakāpe (II) 41 - 55 dB: labāka patskaņu sadzirdēšana; iespējams sadzirdēt valodā esošās skaņas, bet lielāko daļu valodas skaņu jauc; valodas attīstības aizture; mācīšanās traucējumi; grūtības izprast vārdu nozīmi, apgūt abstrakcijas; grūtības gramatikas [...]

Dzirdes zudums ietekmē indivīda psiholoģiju …

Dzirdes funkcijas zaudējums katram indivīdam izpaužas citādāk, tāpēc dzirdes speciālistiem jāizprot fizisko un psiholoģisko faktoru radīto ietekmi dzirdes traucējumu gadījumā. Katra cilvēka organisms uz dažādiem dzīves radītiem apstākļiem reaģē atšķirīgi. Dzirdes zudums var atstāt psiholoģisku ietekmi uz indivīda vispārējo attīstību, komunikāciju ar apkārtējiem indivīdiem. Psiholoģiskie faktori, kas ietekmē bērnu un pieaugušo indivīdu dzirdes funkciju, ir atšķirīgi: personības iezīmes, adaptācija dzirdes zudumam/ dzirdes palīglīdzeklim (kohleārajam implantam). Agrīna dzirdes zuduma gadījumā vecākiem atbilstoši bērna spējām jāveicina vispārējo attīstību. Visbiežāk dzirdes zuduma gadījumā [...]

Selektīvā uztvere

Katram indivīdam ir atšķirīga dažādu apkārtējās vides stimulu uztvere, izmantojot piecas maņas (redzi, dzirdi, ožu, tausti un garšu). Uztvertie stimuli tiek apkopoti un fiksēti cilvēka apziņā. Izziņas procesā uzmanība tiek koncentrēta konkrētā momentā aktuālajām lietām, lai izzinātu apkārtējo vidi. Cilvēks uztver informāciju ar maņām, mainoties stimulu izpausmei laikā, telpā un kustībā. Selektīvā uztvere notiek tad, ja indivīds dažas lietas, notikumus, īpašības spēj labāk uztvert konkrētā situācijā. Uztveres selektivitāti ietekmē indivīda psiholoģiskais un emocionālais stāvoklis, konkrēta objekta vizuālais izskats/ skaņa/ garša/ smarža/ [...]

Kā mūzikas nodarbības ietekmē dzirdi?

Akustisku signālu uztveres uzmanību iespējamas attīstīt, izmantojot dažādas metodes. Dzirde ir viens no selektīvās uzmanības veidiem.  Akustiski vingrinājumi pilnveido uzmanības spējas. Mūsdienās vismazāk pētījumi selektīvās uzmanības jomā veikti par dzirdes uzmanību, manipulējot ar konkrētiem mūzikas standartiem. 2013. gadā Valdis Bernhofs izstrādāja promocijas darbu "Skaņaugstuma un ritma struktūras dzirdes uzmanības treniņam", veicot kvantitatīvu pētījumu ar 85 respondentiem vecumposmā no 7 līdz 8 gadiem. Pētījumā tika izmantots uzmanības tests "AUDIVA". Dalībnieki klasificēti trīs grupās: skaņaugstuma, ritma un kontroles. Respondenti piedalījās pētījumā [...]

Dzirdes aparātu nozīme pāru komunikācijā

Valentīna dienas noskaņās veikts pētījums par pāru komunikāciju, ja vismaz viena persona lieto dzirdes aparātu. Vairāk nekā 60 % pētījuma dalībnieku, lietojot dzirdes aparātu, spējuši veidot labāku saskarsmi ar savu partneri.   Pētījumā piedalījās 4300 cilvēku no Lielbritānijas, Vācijas, Francijas, Šveices un ASV. 81 % gadījumu personas atzinīgi novērtēja savu partneru dzirdes aparātu lietošanu. 40 % dzirdes aparātu lietotāju uzskata, ka lietojot dzirdes aparātu, viņi saņem lielāku partneru uzmanību.   G. Bodenmanns, “Cīrihes universitātes Psiholoģiskā institūta” profesors, uzskata, ka harmoniskām attiecībām nepieciešama komunikācija: [...]