Tag - šķidrums

pH līmenis jeb skābju un sārmu balanss organismā

  pH skala skāba vide: kuņģa sula (1,4), etiķis, citronu sula (2,2), skāba marināde (3,0), tomātu sula (4,1), alus(4,2), banāns (4,6), kafija, burkāns (5,0), zirņi, graudaugi (6,0); neitrāla vide: lietusūdens, siekalas (6,5), piens (6,9), destilēts ūdens (7,0), cilvēka asinis/ sviedri (7,4); sārmaina/ bāziska vide: olas baltums (8,00), jūras ūdens (8,2), soda (8,5), magnija oksīds (10,5), ožamais spirts (11,9), laima ūdens (12,4) Cilvēka organismā asiņu pH līmenim jābūt [7,35; 7,45], lai normāli darbotos enzīmu un hormonu sistēma. Asins pH līmenis < 7,0 vai > 7,8 pārtrauc enzīmu darbību, letāls iznākums. Skābju un sārmu līdzsvaru [...]

Biežākās dzirdes traucējumu izpausmes

Mūsdienās katram piektajam jaunietim ir dzirdes traucējumi. Indivīdi, runājot par dzirdes traucējumiem, visbiežāk min: tinītu (tinnitus) - zvanīšanu, dūkoņu, trokšņus ausī; pasliktinātu dzirdi; strutu vai šķidruma izdalīšanos no auss; skaļu mūzikas vai TV klausīšanos; ausu sāpes,  iekaisumu; grūtības sadzirdēt un atšķirt vārdus. Literatūras avots: http://v-moda.com/

Veselīgs dzīvesveids

Dažkārt cilvēks apsola sev mainīties, sākt dzīvē kādu jaunu nodarbi, mēģināt pārvarēt kādu savu vājību. Visbiežāk solījumi tiek doti svētku datumos (Jaunajā gadā/ dzimšanas dienā) vai jaunas nedēļas sākumā. Lai cilvēks justos labi ikdienā, nevajag gaidīt konkrētu datumu, lai mainītu savu dzīvi. Mēs katrs varam sevi sākt pilnveidot brīdi, kad esam tam nobrieduši (tūlīt vai arī nedaudz vēlāk). Jau vairākus gadus dažādi speciālisti ik pa brīdim sabiedrībai dažādos masu medijos atgādina, ka svarīgi ievērot balansu dažādās dzīves sfērās. Jālieto veselīgs [...]

Ķīmisko elementu nozīme cilvēka organisma funkcionēšanā

Organiskie un neorganiskie savienojumi darbojas ķermenī esošajos šķidrumos. Šūnu pamatsastāvdaļa ir ūdens. Jāatceras, ka dažādos organismos var būt atšķirīgs ūdens daudzums (piem., medūza satur 98 % ūdens). Ūdens daudzums mainās visa cilvēka mūža garumā (1. grūtniecības mēnesī augļa organisms satur 93,8 % ūdens, savukārt pēc 60 gadu vecuma cilvēka organismā ir mazāk nekā 55 % ūdens). Vīrieša ķermenī ir vairāk muskuļaudu, kuros ir vairāk ūdens. Šķīdumi aizņem 60 % pieauguša cilvēka ķermeņa masas: 40 % - šūnu šķidrums, 20 % [...]

Dzirdei būtiski katjoni

Dzirdei svarīgākie elektrolīti (katjoni) organismā ir nātrijs, kālijs un kalcijs. Dažādos ķermeņa šķidrumos ir atšķirīga katjonu un anjonu koncentrācija. Plazmā un starpšūnu šķidrumā pārsvarā ir nātrijs, savukārt šūnu šķidrums satur vairāk kāliju.   Nātrijs regulē šķidrumu līdzsvaru ārpus šūnu apvalkiem, palielina plazmas membrānu caurlaidību, regulē normālu sirds un asinsvadu sistēmas darbību, regulē ūdeņraža koncentrāciju, veicina nervu impulsu vadīšanu, piedalās muskuļu kontrakcijās.   Kālijs regulē ūdens un elektrolītu līdzsvaru šūnās, piedalās nervu impulsu pārvadīšanā, pārvērš ogļhidrātus enerģijā un aminoskābes olbaltumvielās, nodrošina skābju un bāzu [...]

Antibiotikas

Mūsdienās cilvēki dzīvo industralizētā vidē, līdz ar to gandrīz ikviens cilvēks savā mūžā ir lietojis antibiotikas. Vai antibiotikas var vienmēr un visiem palīdzēt? Organismam ir individuālas īpatnības, kas var izraisīt izmaiņas terapijā. Medicīnas speciālisti iesaka cilvēkiem ievērot piecus svarīgus nosacījumus antibiotiku terapijas laikā. 1) Antibiotikas nepalīdzēs vīrusu slimību gadījumā - vīrusu infekcijai var rasties baktēriju izraisītas komplikācijas (piemēram, vidusauss iekaisums). Bakteriālie preparāti izraisa mikroorganismu nejūtīgumu uz konkrēto medikamentu. Tas nozīmē, ka bakteriāla iekaisuma gadījumā cilvēkam terapijā nevarēs izmantot konkrēto medikamentu. 2) Baktērijas [...]

Dzirde un līdzsvars

Ķermenim svārstoties rodas skaņa. Skaņas viļņi izplatās no skaņu avota līdz to uztvērējiem. Interesanti, ka gandrīz visi dzīvnieki var uztvert skaņas ar receptoriem. Zemē mītošie dzīvnieki uztver vibrācijas, ko vada zeme. Ūdens iemītnieki uztver ūdens vibrācijas. Cilvēks skaņu uztver ar skaņu gaisa un kaulu vadāmību. Vairumam dzīvnieku audiālo uztveri un ķermeņa pozīcijas noteikšanu kontrolē timpālie orgāni (dobumi ar gaisu, ko sedz membrāna), cilvēkam - dzirdes un līdzsvara orgāns. Bezmugurkaulnieku klases dzīvniekiem timpālie orgāni var būt novietoti atšķirīgās ķermeņa daļās. Sienāžiem [...]

Daži fakti par cilvēka organismu skaitļos

Organisma šūnas, novietojot vienā rindā, var izveidot aptuveni 15 000 km garu taisni. Sirds masa atbilst aptuveni 300 g. Sirds vidēji veic 3 miljardus sirdspukstu cilvēka dzīves laikā. Mēles masa atbilst aptuveni 50 g. Garums - 9 cm, platums - 5 cm, biezums - 1 cm. Sastāv no 17 muskuļiem. Sieviete dzīves laikā patērē aptuveni 25 t pārtikas un 37 000 l šķidruma, savukārt vīrietis - 22 t pārtikas un 33 000 l šķidruma. Vidēji viens cilvēks dzīves laikā izlieto 18 kg zobu [...]