Tag - sensoneirāla vājdzirdība

8 soļi ceļā uz labāku dzirdi

Divi biežākie dzirdes izmaiņu cēloņi ir vecums un troksnis. Pieaugot gadu gājumam, samazinās matiņšūnu daudzums iekšējā ausī, tāpēc izmainās skaņu signālu kvalitāte. Skaļš troksnis samazina dzirdes matiņšūnas cilvēka iekšējā ausī. Mūsdienās cilvēki dzirdes traucējumu gadījumā lielākoties lieto digitālos dzirdes aparātus. Taču ir noskaidrots, ka turpmākajā tekstā minētie 8 faktori var būt svarīgi dzirdes profilaksei. Izvairieties no ilga, skaļa trokšņa Katram cilvēkam ir atšķirīgs skaņu diskomforta slieksnis. Ja cilvēks ilgstoši ir 80 vai vairāk decibelu troksnī, tad laika gaitā viņam samazinās dzirdes [...]

Diagnostika

Ja rodas pat vismazākās aizdomas par pazeminātu dzirdi, jāvēršas pie ārsta - speciālista, kas veiks un nosūtīs uz papildus izmeklējumiem. Lai noteiktu dzirdes traucējumus, tiek veikti dažādi dzirdes pārbaudes testi: Otoakustiskā emisija - jaundzimušo skrīnings - konstatē, vai ir vai nav traucējumu iekšējās auss darbībā. Timpanometrija - konstatē traucējumus vidusausī. Toņa subjektīvā audiometrija - konstatē traucējumus gan vidusausī, gan iekšējā ausī. Audiometrija brīvajā skaņu laukā. Valodas audiometrija. Audiogramma ir grafisks attēls, kas rāda cilvēka dzirdes stāvokli - dzirdes intensitāti decibelos (dB) dažādās frekvencēs 125 - 8000 [...]

Sensoneirālas vājdzirdības risks izklaides industrijas darbiniekiem

Sensoneirāla vājdzirdība ir neatgriezenisks kohleārs dzirdes zudums. Mūsdienās aptuveni 25 000 indivīdu pasaulē iegūst sensoneirālus dzirdes traucējumus darba vides paaugstinātā trokšņa līmeņa dēļ. Tāpat pastāv risks iegūt sensoneirālu vājdzirdību apmeklējot skaļas izklaides industrijas iestādes, tostarp naktsklubus. Kā galvenos faktorus trokšņa radītai vājdzirdībai var minēt pazeminātu dzirdes funkciju, tinītu, sliktu audiālās informācijas uztveri gan klusā, gan trokšņainā vidē. Iegūto dzirdes traucējumu var kompensēt ar dzirdes aparātu lietošanu, lai spētu baudīt pilnvērtīgu dzīvi. 2011./ 2012. gada mijā tika veikts klīniskais pētījums par sensoneirālas [...]

Vai pasīvā smēķēšana ietekmē dzirdi?

Smēķēšana ir viens no agrīnas nāves cēloņiem. Apkārtējā vidē esošo tabakas dūmu ieelpošanu ir pasīvā smēķēšana. Ieelpot cigarešu dūmus var gan smēķējošu cilvēku dzīves vietās, gan uz ielas. Jāatceras, ka pasīvā smēķēšana var veicināt gan slimību (astmas, plaušu vēža, dažādu alerģiju u. c.) rašanos, gan mirstību. Zinātnieki atklājuši, ka pasīvā smēķēšana rada risku iegūt dzirdes traucējumus jau pusaudžu vecumā. ASV vairāk kā 50 % bērnu ikdienā ir saskarsmē ar smēķētājiem. Dzīvojot kopā ar cilvēkiem, kas smēķē, pastāv lielāka iespējamība plaušu vēža, [...]

Menjēra slimība

1961. gadā ārsts P. Menjērs izveidoja Menjēra slimības simptomu aprakstu (tipiskie triādes simptomi): 1) vertigo - sistēmisks galvas reibonis, traucēta līdzsvara sistēmas darbība ar veģetatīvo simptomu izpausmi; 2) tinnitus - trokšņi, spiediena sajūta ausīs; 3) progresējoša vai mainīga vājdzirdība (sākotnēji vienpusēja, vēlāk bilaterāla vājdzirdība). Menjēra slimība ir neiekaisīga iekšējās auss hroniska saslimšana. To dēvē arī par labirintopātiju. Izpaužas ar periodiskām lēkmēm. Pašlaik iespējams šo slimību novērst arī ķirurģiskā ceļā. Mūsdienās aptuveni 0.1-0.2 % no populācijas ir Menjēra slimības simptomi. Nav iztiektas dzimumu atšķirības. Interesanti, [...]

ASV dzirdes speciālistu ieteiktā dzirdes profilakse

Troksnis ir viens no biežākajiem dzirdes traucējumu cēloņiem. Trokšņa izraisīta vājdzirdība ir izplatītākā arodslimība Amerikas Savienotajās Valstīs. Pēkšņs troksnis (piemēram, šāviens) var radīt paliekošus dzirdes traucējumus. Atkārtota mehanizēta trokšņa ietekmē ilgākā laika periodā var pazemināties cilvēka dzirdes uztvere. Desmit miljoniem amerikāņu diagnosticēti neatgriezeniski, trokšņa ietekmē radušies dzirdes traucējumi. Ikdienā aptuveni 30 miljoni ASV iedzīvotāju tiek pakļauti augstam trokšņa līmenim. Pazīmes augsta trokšņa līmeņa ietekmei: troksnis ausīs pēc atrašanās troksnī; pēc atrašanās troksnī grūti saklausīt citu teikto, atrodoties normāla skaļuma vidē nav traucēta komunikācija; troksnī [...]

Dzirdes funkcijas izmaiņas ģenētikas dēļ

Bieži dzirdes traucējumi izpaužas ģenētikas dēļ. Novērots, ka vājdzirdība ir aptuveni diviem no 1000 cilvēkiem. Sensoneirālā vājdzirdība vairāk nekā 50 % gadījumu ir ģenētiski pārmantota. Noskaidroti vairāki sindromi, diagnozes, kuru gadījumā cilvēkiem ir dzirdes traucējumi: Vardenburga sindroms - vienpusēja, abpusēja sensoneirāla vājdzirdība (PAX3 gēna mutācijas), sindromam var būt četri tipi; neirofibromatoze - divi tipi; 1) 5 % gadījumu var attīstīties dzirdes nerva neiromas (NF 1 gēna mutācijas 17. hromosomā); 2) 95 % - dzirdes nerva neiromas, izraisot līdzsvara traucējumus, pēcāk dzirdes zudumu; Ušera [...]

Dzirdes kvalitāte un dzīves kvalitāte

Kad cilvēkam radušies dzirdes traucējumi un izrādās, ka ir nepieciešams dzirdes aparāts, vajadzīgs zināms laiks, lai šo domu pieņemtu. Cik ilgs – tas atkarīgs no daudzu apstākļu kopsummas.  Ārstniecības iestādes Dzirdes sistēmas darbinieki ik dienu sastop gan tos, kuri vēlas pēc iespējas ātrāk atrisināt problēmu, kas apgrūtina darbu un sadzīvi, gan tos, kuri apgalvo, ka nekādu dzirdes aparātu viņiem nevajagot, bet konsultēties atnākuši tikai tāpēc, ka to uzstāj līdzcilvēki, kuri vairs nespēj paciest apdullinoši skaļo televizoru un nepieciešamību sarunājoties kliegt [...]

Vidusauss iekaisuma saistība ar sensoneirālu vājdzirdību

Veikts pētījums par riska faktoriem vidusauss iekaisuma saistību ar sensoneirālu dzirdes zudumu patoloģiskas kompjūtertomogrāfijas gadījumā. Hroniska vidusauss iekaisuma gadījumā var rasties iekšējās auss bojājums, sensoneirāla vājdzirdība (SNV). Pētījuma  mērķis - novērtēt kompjūtertomogrāfijā konstatētos riska faktorus personām ar vienpusēju hronisku vidusauss iekaisumu. No 2009. gada janvāra līdz 2012. gada decembrim tika novērtēti 231 pacienti ar vienpusēju hronisku vidusauss iekaisumu un neizmainītu dzirdi otrai ausij. Kaulu vadāmības sliekšņi tika aprēķināti katrai ausij 500 Hz, 1 kHz, 2 kHz, 4 kHz. Ja kaulu [...]

Daži fakti par dzirdes traucējumiem

Pašlaik cilvēki arvien vairāk sāk domāt par veselību ikdienā. Ja senāk šķita, ka dzirdes izmaiņas ir novērojamas tikai cienījamā vecumā, tad pašreiz dzirdes traucējumi ir dažādu paaudžu cilvēkiem. Mainoties dzirdes uztverei, daži cilvēki kļūst noslēgtāki, jo baidās pārprast, nesaklausīt citu cilvēku pateikto. Ja cilvēks vēlas, tad lietojot dzirdes tehnoloģijas, ir iespējams sadzirdēt un saprast saklausīto informāciju. ASV apkopoti fakti par dzirdes traucējumiem: Vīriešiem biežāk nekā sievietēm tiek diagnosticēti dzirdes traucējumi. ASV 2-3:1000 mazuļiem diagnosticēti dzirdes traucējumi. Lielākoties bērnu ar dzirdes traucējumiem vecākiem nav [...]