Tag - miegs

Krākšana – skaņa traucētam naktsmieram

Krākšanai var būt daudz cēloņu: deguna elpošanas īpatnības, deguna nāsu asimetrija, traumas, anatomiski šauri elpceļi, elpošana caur mutes dobumu, samazināts aukslēju tonuss, palielināta ķermeņa masa, gulēšanas pozīcija uz muguras. Pēc statistikas datiem 1 sieviete : 2 vīrieši krāc. Mūsdienās krāc arī bērni un pusaudži. Krākšana tiek atzīta par traucējošu, ja tā novērojama katru reizi cilvēkam guļot gandrīz visa miega garumā un dažādās ķermeņa pozīcijās. Krākšana ir ne tikai sociāla, bet arī veselības problēma. Krākšanas laikā notiek elpas aizture. Miega apnojas gadījumā [...]

Možumam un labai veselībai

Izzināti 11 veselīga dzīvesveida pamatprincipi, kuri palīdz novērst Alcheimera slimību un demenci. Ap  [60; 70] % gadījumu demence ir hroniska neirodeģeneratīva slimība. Demencei var būt dažādi cēloņi. Visbiežāk par izplatītāko cēloni uzskata Alcheimera slimību. Ieteikumi smadzeņu veselības nodrošināšanai: Lietojiet augļus un dārzeņus - antioksidanti pasargā no neirodeģeneratīvu slimību attīstības. Izvairieties no transtauku iekļaušanas ēdienkartē - transtauki palielina kognitīvo traucējumu risku. Visu laiku mācieties jaunas prasmes - apgūstot jaunas zināšanas palielinās smadzeņu apjoms, tiek uzturēts kognitīvo procesu balanss. Veiciet fiziskas aktivitātes - regulāras fiziska slodze [...]

Labs miegs – laba veselība

Cilvēki neizguļoties daudz biežāk savā ikdienā novēro organisma darbības izmaiņas. Regulāra neizgulēšanās ir būtisks iemesls slimību izpausmei. Mazulis lielāko diennakts daļu pavada miegā, savukārt cilvēkam cienījamā vecumā miega stundas būtiski samazinās. Mūsdienās dažādās pasaules valstīs ir miega laboratorijas, tostarp Latvijā, kurās individuāli izzina miega kvalitāti konkrētam cilvēkam. Noskaidrots, ka miegu ietekmē: hormonu izmaiņas; kofeīns; nikotīns; dažādi medikamenti (piemēram, kortikosteroīdi, monoamīna oksidāzes inhibitori, selektīvie serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibitori, miega zāles, kalcija kanālu blokatori, beta agonisti, teofilīns, degunam paredzēti medikamenti, ķīmijterapija u. tml.); alkohols; pārtikas alerģija; nepietiekams magnija līmenis organismā. Lai [...]

Dzirdes traucējumi

Fizioloģiski normālas dzirdes gadījumā uztverto skaņu sāpju slieksnis sākas no 120 dB. Ikdienā cilvēki komunicē 60 – 70 dB līmenī, savukārt čukstus saruna atbilst 30 dB. Maksimāli pieļaujamais trokšņu skaļums ikdienā ir 84 dB. Lielākoties vājdzirdība tiek pārmantota ģenētiski, tāpēc topošajiem vecākiem vajadzētu izvairīties no saskarsmes ar toksiskām vielām. Mūsdienās daudzi cilvēki ikdienā klausās mūziku ar austiņām, atstājot neatgriezenisku ietekmi uz savu dzirdes funkciju. Dzirdes traucējumi var būt gan pārejoši, gan paliekoši. Cilvēkiem pēc izslimotas gripas bieži pavasarī parādās dzirdes [...]

Dzirdes higiēna palīdz saglabāt dzirdi

Cilvēkiem aptuveni 1/3 diennakts (8 h) ieteicams atrasties klusumā. Iekšējā ausī uzlabojas asinsrite, ja cilvēks atrodas horizontālā guļus pozīcijā. Jāizvairās no skaļiem trokšņiem, jo tie iznīcina dzirdes orgāna matiņšūnas. Gripas gadījumā indivīdam jāārstējās mājās/ slimnīcā, jo vīruss ievērojami bojā dzirdes matiņšūnas. Atceries - auss ir orgāns, kas darbojas nepārtraukti (arī nakts miera laikā)!

Lidošanas ietekme uz dzirdi

Dažkārt vecāki šaubās, vai var ņemt līdzi bērnu ceļojumā, ja bieži novērojamas augšējo elpceļu infekcijas, alerģijas, kā arī ausu infekcijas. Negatīva vidusauss spiediena dēļ var tikt bloķēts Eistāhija kanāls, radot barotraumu. Barotraumas rezultātā var tikt pārrauta bungplēvīte. Speciālisti iesaka augšējo elpceļu infekciju gadījumā pirms lidošanas lietot speciālu aerosolu, kas mazina gļotādas tūsku. Lielākoties bērni neiegūst smagu barotraumu. Ja ir ausu infekciozi iekaisumi, tad šķidrums vidusausī  aizņem gaisa telpu, mazinot iespēju iegūt barotraumu. Speciālisti atzīst, ka lidot ar lidmašīnu var arī gaisa [...]

Vai krākšana izmaina naktsmieru?

Dažkārt runājot par krākšanu cilvēki to neuztver nopietni. Krākšanu vēl mēdz dēvēt par miega apnoju. Cēloņi krākšanai un traucētam naktsmieram var būt dažādi: augšējo elpceļu anatomiskās īpatnības (lielas mandeles, mīkstās aukslējas vai mēles sakne), deguna iekaisums, akūts neiroloģisks traucējums, alkohola lietošana pirms naktsmiera u. c. Arī miega laikā mēs varam saklasīt savu vai citu cilvēku krākšanu. Ja cilvēks naktīs bieži krāc, jādodas pie speciālista, lai noskaidrotu, vai nav miega apnoja. Speciālisti elpošanu naktsmiera laikā miega apnojas gadījumā salīdzina ar nirēja [...]

Vai trokšņaina darba vide var izraisīt ”tinnitus” un dzirdes traucējumus?

Ikdienā izmantojam dažādas tehnoloģijas, kas mēdz radīt lielu troksni. Aptuveni miljonam Lielbritānijas iedzīvotāju darba vidē ir paaugstināts trokšņa līmenis, kas var kļūt par tinnitus vai dzirdes traucējumu cēloni. Pēc "Lielbritānijas Darba aizsardzības inspekcijas" (The Labour Force Survey (LFS)) datiem laikā no 2009.-2012. gadam dzirdes traucējumus darba vidē ieguvuši aptuveni 19 000 cilvēku. ASV aptuveni 30 miljoniem personu iegūst dzirdes traucējumus nepietiekamas dzirdes profilakses dēļ darba vidē. Atrodoties 90-95 dB troksnī cilvēkam pazeminās dzirdes funkcija. Ikdienā cilvēku sarunvaloda atbilst 60 dB skaļumam, savukārt [...]

Trokšņa ietekme uz bērna dzirdi

Mūsdienās Eiropas Savienības dalībvalstīs un citviet pasaulē aktuāla vides aizsardzība, kas ietver kvalitatīva ūdens un pārtikas nepieciešamību ikdienā. Dažādi apkārtējās vides faktori var izraisīt veselības traucējumus un cilvēka labklājības statusu. Statistikas dati liecina, ka vecumposmā no 8 līdz 14 gadiem aptuveni 13 % bērnu pazemināta dzirdes funkcija par 20 dB. Bērni nevar ietekmēt troksni sev apkārtējā vidē, ja par neaizdomājas pieaugušie. Izvēloties apmeklēt dažādus atpūtas pasākumus, klausoties mūziku u. tml. vecākiem vai aizbildņiem būtu jādomā par dzirdes profilakses iespējām (atrašanās [...]

Ko lietot saaukstēšanās mazināšanai?

Medicīnas speciālisti saaukstēšanās gadījumā iesaka lietot cinku, Dienvidāfrikas pelargonijas medicīnas preparātus, medu un sālsūdeni deguna skalošanai. Profilakses nolūkos var lietot cinku, C vitamīnu, ķiplokus un probiotiķus. Cilvēki, kuri ir fiziski aktīvi, ātrāk atveseļojas un retāk slimo. [1.] Cinkam ir antioksidanta īpašības, tas spēcina imunitāti. Grūtniecēm un veģetāriešiem ir jāuzņem vairāk cinku. Bērna vecumā cinka deficīts var aizkavēt fizisko attīstību. Cinku saturoši produkti: sarkanā gaļa, pupas, jūras/ okeāna veltes. [2.] Pelargonijām piemīt pretalerģiska, antioksidanta un pretvīrusu iedarbība. Medus satur dažādas vielas, vitamīnus [...]