Tag - medikamenti

Astoņi ieteikumi labākai dzirdei

1. Izvairieties no ļoti skaļām skaņām. 2. Lietojiet dzirdes aizsarglīdzekļus (ausu aizbāžņus, aizsargaustiņas). 3. Izvēlieties sadzīves elektronikas ierīces ar mazāku trokšņa līmeni darbības laikā. Audio ierīces lietojiet normālā skaļuma līmenī. 4. Neievietojiet ausīs svešķermeņus, uzmanīgi tīriet ausis. 5. Apmeklējiet ārstu ausu iekaisuma gadījumā. 6. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu pirms medikamentu lietošanas. Dažiem medikamentiem (piem., antibiotikām, ķīmijterapijas medikamentiem, diurētiķiem) ir ototoksiska ietekme. 7. Nesmēķējiet, smēķēšana ir viens no dzirdes traucējumu cēloņiem. 8. Lietojiet pilnvērtīgu, sabalansētu uzturu. Attēla resurss: http://hearingsolutions.in/hearing-loss/signs-prevention/ Lietaratūra avots: Banks, L. 8 Ways To Prevent Hearing Loss.// http://www.everydayhearing.com/hearing-loss/articles/8-ways-to-prevent-hearing-loss/

Nervu sistēmas neirotoksiski bojājumi

Nervu sistēmas darbības traucējumus var izraisīt dažādas vielas. Rūpnieciski ražotie neirotoksīti: smagie metāli (svins, dzīvsudrabs, arsēns, alumīnijs, mangāns); organiskie un neorganiskie šķīdinātāji (toluols, atilēnglikols, benzols, acetons, izopropilspirts, formaldehīds, benzīns); gāzes (tvana gāze, slāpekļa oksīds); pesticīdi (fosfororganiskie, hlororganiskie, fungicīdi). 2. Medikamenti: antibakteriālie līdzekļi; ķīmijterapijas līdzekļi, imūnsuprestanti; HIV/ AIDS terapijas līdzekļi. 3. Etilspirts un citi spirti. 4. Narkotiskās vielas. Neirotoksisku nervas sistēmas bojājumu gadījumā novērojamas: vispārējās jeb sistēmiskās organisma reakcijas (nelaba dūša, anoreksija, vemšana, svara zudums, nogurums, vispārējs nespēks, bezmiegs, reibonis); CNS kairinājuma/ bojājuma izpausmes (galvassāpes, kognitīvi traucējumi, afektīvi un psihotiski traucējumi, epileptiskas lēkmes, delīrijs, [...]

8 soļi ceļā uz labāku dzirdi

Divi biežākie dzirdes izmaiņu cēloņi ir vecums un troksnis. Pieaugot gadu gājumam, samazinās matiņšūnu daudzums iekšējā ausī, tāpēc izmainās skaņu signālu kvalitāte. Skaļš troksnis samazina dzirdes matiņšūnas cilvēka iekšējā ausī. Mūsdienās cilvēki dzirdes traucējumu gadījumā lielākoties lieto digitālos dzirdes aparātus. Taču ir noskaidrots, ka turpmākajā tekstā minētie 8 faktori var būt svarīgi dzirdes profilaksei. Izvairieties no ilga, skaļa trokšņa Katram cilvēkam ir atšķirīgs skaņu diskomforta slieksnis. Ja cilvēks ilgstoši ir 80 vai vairāk decibelu troksnī, tad laika gaitā viņam samazinās dzirdes [...]

Labs miegs – laba veselība

Cilvēki neizguļoties daudz biežāk savā ikdienā novēro organisma darbības izmaiņas. Regulāra neizgulēšanās ir būtisks iemesls slimību izpausmei. Mazulis lielāko diennakts daļu pavada miegā, savukārt cilvēkam cienījamā vecumā miega stundas būtiski samazinās. Mūsdienās dažādās pasaules valstīs ir miega laboratorijas, tostarp Latvijā, kurās individuāli izzina miega kvalitāti konkrētam cilvēkam. Noskaidrots, ka miegu ietekmē: hormonu izmaiņas; kofeīns; nikotīns; dažādi medikamenti (piemēram, kortikosteroīdi, monoamīna oksidāzes inhibitori, selektīvie serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibitori, miega zāles, kalcija kanālu blokatori, beta agonisti, teofilīns, degunam paredzēti medikamenti, ķīmijterapija u. tml.); alkohols; pārtikas alerģija; nepietiekams magnija līmenis organismā. Lai [...]

Statistika

Pēc statistikas datiem ap 5 - 10% no pasaules iedzīvotājiem ir dzirdes traucējumi. 2-4% no tiem abpusēji (abām ausīm). To daļēji izskaidro ar iedzimtību, bet līdz ar dzīves intensitātes pieaugumu liela nozīme ir troksnim sadzīvē - pārāk skaļa mūzika, darbs troksnī. Šī iemesla dēļ pašlaik Eiropā jau 16% pieaugušajiem ir konstatēti dzirdes traucējumi. Nevar noliegt arī dažu medikamentu kaitīgo ietekmi uz dzirdi. Galvaskausa traumas un dažas saslimšanas var dot ievērojamus dzirdes traucējumus (meningīts, encefalīts, gripa). Daļa dzirdes traucējumu ir saistīti ar vecuma izmaiņām. Būtiski dzirdes traucējumu [...]

Dzirdes traucējumi

Fizioloģiski normālas dzirdes gadījumā uztverto skaņu sāpju slieksnis sākas no 120 dB. Ikdienā cilvēki komunicē 60 – 70 dB līmenī, savukārt čukstus saruna atbilst 30 dB. Maksimāli pieļaujamais trokšņu skaļums ikdienā ir 84 dB. Lielākoties vājdzirdība tiek pārmantota ģenētiski, tāpēc topošajiem vecākiem vajadzētu izvairīties no saskarsmes ar toksiskām vielām. Mūsdienās daudzi cilvēki ikdienā klausās mūziku ar austiņām, atstājot neatgriezenisku ietekmi uz savu dzirdes funkciju. Dzirdes traucējumi var būt gan pārejoši, gan paliekoši. Cilvēkiem pēc izslimotas gripas bieži pavasarī parādās dzirdes [...]

Ausu aizkrišanas sajūta

Ausis visbiežāk mēdz aizkrist lidojuma laikā, mainoties atmosfēras spiedienam. Sajūtu pastiprina iesnas, klepus. Dažkārt spēcīgi šņaucot degunu, indivīda ausī var iekļūt infekcija. Bieži auss eja iekaist cilvēku neapdomības dēļ, tīrot ausis ar kosmētikas vates kociņu. Ja indivīds nirst ūdenī, ausīs ļoti strauji notiek atmosfēras spiediena maiņa. Rezultātā var iegūt barotraumu un neatgriezeniskus dzirdes traucējumus. Cilvēkam, kam rodas ausu aizkrišanas sajūta un to ir grūti pārciest lidojuma laikā, ieteicams izmeklēt dzirdes kanālu. Akūtu elpceļu infekciju un iesnu gadījumā jāizvairās no atmosfēras spiediena [...]

Dzirdes stāvoklis ietekmē indivīda komunikāciju un socializāciju

Kāds vīrietis 81 gada vecumā multiplu hronisku iemeslu dēļ attālinājās no apkārtējiem indivīdiem, pārtraucot komunikāciju. Indivīdam bija grūti uztvert audiālo informāciju. Medicīnas speciālisti veica klīnisko izmeklēšanu, atklājot paaugstinātu cukura līmeni asinīs. Vīrietis īpatnēji sazinājās ar apkārtējiem, tādēļ viņam bija grūti veidot dialogu ar citiem cilvēkiem. Vīrietis jutās sociāli izolēts, jo bieži radās pārpratumi ikdienas komunikācijā ar ģimenes locekļiem. Indivīdam šķita, ka viņam ir radies dzirdes pazeminājums. Depresija tiek saistīta ar stresu, vizuālās uztveres traucējumiem, sociālo izolāciju. 20. gs. 90. g. [...]

Ģībšana

Cilvēkam pirms ģībšanas vērojama zvanīšana ausīs, vājuma sajūta, neskaidra redzes uztvere - redzes halucinācijas. Ģībonis rodas, ja cilvēkam ir strauja asinsspiediena samazināšanās, kā arī nepietiekama skābekļa uzņemšana. Ģībšanu var izraisīt ilgstoša atrašanās nevēdinātās, karstās telpās stāvus pozīcijā, bailes, šoks, spēcīgas sāpes. Dažkārt cilvēkiem sareibst galva pēc spēcīgu medikamentu lietošanas, straujas pozīcijas maiņas u. c. iemeslu dēļ. Speciālisti - ģimenes ārsts, neirologs, otorinolaringologs - var noteikt cēloni galvas reibšanai (sēra korķi, ausu saslimšana, netrenēts vestibulārais aparāts, endokrīnās sistēmas traucējums). Menjēra slimības gadījumā [...]

Informācija dzirdes profilaksei

Skaļš troksnis apkārtējā vidē ir viens no dzirdes traucējumu cēloņiem. Troksnis var rasties ne tikai darba vietā, bet arī dažādās izklaides un atpūtas iestādēs. Noskaidrots, ka dažas skaņas var radīt ne tikai psiholoģisku diskomfortu, bet arī ietekmēt arī atmiņu un lasīšanu. No pagājušā gadsimta 80-jiem gadiem strauji pieaudzis jaunu cilvēku ar dzirdes traucējumiem skaits. Lietojot dažādus mūzikas atskaņotājus  ikdienā, izvēloties auss ejās ievietojamas austiņas un pārmērīgi ilgi klausoties skaļu mūziku, tiek pazemināta dzirdes funkcija. Klausoties ļoti skaļu mūziku, pastāv risks iegūt dzirdes [...]