Tag - kustības

Dzirdes traucējumi

Fizioloģiski normālas dzirdes gadījumā uztverto skaņu sāpju slieksnis sākas no 120 dB. Ikdienā cilvēki komunicē 60 – 70 dB līmenī, savukārt čukstus saruna atbilst 30 dB. Maksimāli pieļaujamais trokšņu skaļums ikdienā ir 84 dB. Lielākoties vājdzirdība tiek pārmantota ģenētiski, tāpēc topošajiem vecākiem vajadzētu izvairīties no saskarsmes ar toksiskām vielām. Mūsdienās daudzi cilvēki ikdienā klausās mūziku ar austiņām, atstājot neatgriezenisku ietekmi uz savu dzirdes funkciju. Dzirdes traucējumi var būt gan pārejoši, gan paliekoši. Cilvēkiem pēc izslimotas gripas bieži pavasarī parādās dzirdes [...]

Ko lietot saaukstēšanās mazināšanai?

Medicīnas speciālisti saaukstēšanās gadījumā iesaka lietot cinku, Dienvidāfrikas pelargonijas medicīnas preparātus, medu un sālsūdeni deguna skalošanai. Profilakses nolūkos var lietot cinku, C vitamīnu, ķiplokus un probiotiķus. Cilvēki, kuri ir fiziski aktīvi, ātrāk atveseļojas un retāk slimo. [1.] Cinkam ir antioksidanta īpašības, tas spēcina imunitāti. Grūtniecēm un veģetāriešiem ir jāuzņem vairāk cinku. Bērna vecumā cinka deficīts var aizkavēt fizisko attīstību. Cinku saturoši produkti: sarkanā gaļa, pupas, jūras/ okeāna veltes. [2.] Pelargonijām piemīt pretalerģiska, antioksidanta un pretvīrusu iedarbība. Medus satur dažādas vielas, vitamīnus [...]

Kas spēcina sirdi?

Sirds un asinsvadu sistēmas spēcināšanai var lietot B grupas, E un C vitamīnus, L-karnitīnu, selēnu, koenzīmu Q10, Omega 3 taukskābes un magniju. Pirms medikamentu un uztura bagātinātāju lietošanas, konsultējieties ar kvalificētiem medicīnas speciālistiem, farmaceitiem! Sirds un asinsvadu sistēmas pilnvērtīgai darbībai ieteicams ikdienā ievērot veselīga uztura pamatprincipus (izvairīties lietot rūpnieciski ražotus pārtikas produktus un cukuru, hidrogenētus taukus), pavadīt brīvo laiku ar sev nozīmīgiem cilvēkiem un veikt aktivitātes, kas rada prieku. Attēla resurss: lynntattoos.deviantart.com Literatūras avots: Ko ārsti tev nestāsta. 2013. gada decembris, Nr. [...]

Vingrinājumi ķermeņa līdzsvara attīstīšanai

Cilvēkam nepieciešams just ķermeņa līdzsvaru, veicot dažādas kustības ikdienā. Ja cilvēks nodarbojas ar sportu, viņam ir labāk attīstīta līdzsvara sajūta. Speciālisti iesaka četrus mājas apstākļos veicamus vingrinājumus, kas uzlabo līdzsvaru: 1) stāvēšana uz vienas kājas - attīsta koordināciju, nostiprina līdzsvaru stabilizējošos muskuļus; 2) pietupienu veikšana - jābūt taisnai ķermeņa augšdaļai; 3) ripināšanās uz lielās vingrošanas bumbas - ķermenis atrodas paralēli grīdai, savukārt rokas ir taisni izstieptas uz sāniem, cilvēka mugura balstās uz bumbas; 4) līdzsvara vingrojums, sēžot uz lielās vingrošanas bumbas - sēž ar [...]

Fizisku aktivitāšu ietekme uz cilvēka organismu

  45 minūšu sporta nodarbības trīs reizes nedēļā nostiprina kaulaudus, mazinot osteoporozes varbūtību. 15 minūšu pastaiga svaigā gaisā ikdienā samazina estrogēna līmeni tauku šūnās, kas mazina krūts vēža iespējamību. Noskaidrots, ka fiziski aktīviem cilvēkiem ir mazāks risks vecumdienās izpausties atmiņas traucējumiem un būt depresīvā noskaņojumā. Cilvēkam fiziskas slodzes laikā izdalās hormons, kas veicina ēstgribu. Trīs reizes nedēļā veicot  aptuveni 40 minūšu treniņu tiek uzlabota gremošanas trakta darbība. Lai cilvēks treniņu laikā spētu veikt sev atbilstošu slodzi un iegūt fizisku izturību, aptuveni 80 [...]

Dzirdes pārbaude

Kad, noskatījušies kādu filmu, kur darbojas nedzirdīgi vai neredzīgi varoņi, cilvēki sāk savā nodabā prātot, kas būtu sliktāk – zaudēt dzirdi vai redzi, tad visdrīzāk neviena no abām šīm maņām viņiem nesagādā problēmas. Taču der ieklausīties agrā bērnībā slimības dēļ redzi un dzirdi zaudējušās amerikāņu rakstnieces, skolotājas un sabiedriskās darbinieces Helēnas Adamsas Kelleres (1880 – 1968) atziņā: „Redzes traucējums nošķir cilvēku no lietām, bet dzirdes traucējums – cilvēku no cilvēka.” Ārstniecības iestādes Dzirdes sistēmas speciālisti ik dienu sastopas ar cilvēkiem, [...]

Sportiskās aktivitātes vai pastaiga – atceries par cepuri!

Mūsu ausis ir viena no jutīgākajām ķermeņa daļām. Tās jāaizsargā, atrodoties aptuveni nulle grādu temperatūrā pēc Celsija skalas. Temperatūra ietekmē gan cilvēkus ar neizmainītu dzirdes funkciju, gan dzirdes tehnoloģiju lietotājus. Vēsā laikā mūsu ausis ātri atdziest, jo tajās (atšķirībā no pārējām ķermeņa daļām) nav izteikti taukaudi. Ausu kanālā zemādā esošie asinsvadi un nervaudi strauji reaģē uz spēcīgu temperatūras maiņu. Cilvēki bieži nepamana savlaicīgi ausu sāpes vai pārmērīgu atdzišanu. Aukstuma radītais lielākais risks ir samazināts ausīs cirkulējošo asiņu daudzums. Aukstums var būt [...]

Daži ieteikumi smadzeņu veselības nodrošināšanai

Mūsdienās daudzos zinātnes pētījumos tiek aplūkota smadzeņu funkcionalitāte. Ikdienā atrodoties dažādās vidēs cilvēku smadzenēm reizēm ir pārāk liela slodze. Lai smadzenes spētu apstrādāt un analizēt uztverto informāciju, cilvēkiem jāievēro sabalansēts darba - atpūtas režīms, kā arī miegam jāatvēl aptuveni 7 stundas diennaktī. Ir izzināts, ka smadzeņu veselību palīdz saglabāt: meditācijas prakse; masāža; elpošanas un fiziskie vingrinājumi; fiziskas aktivitātes dabā (aptuveni 30 minūšu kustības svaigā gaisā palielina intelekta uzlabošanos); kvalitatīvs nakts miers; ik nedēļu 15- 20 atpūtas stundas aktīvā nomoda periodā; prāta treniņi, kas uzlabo atmiņu un iegaumēšanas [...]

Fiziskās aktivitātes un veselība

Aktīvi veicot fiziskas aktivitātes dažādā vecumā par konkrētiem procentiem samazinās saslimstības iespējamība ar: krūts vēzi - 20 %; depresiju, demenci, krišanas risku (gados vecākiem cilvēkiem) - 30%; koronāro sirds slimību - 35 %; resnās zarnas vēzi, II tipa cukura diabētu, priekšlaicīgu nāves risku - 50 %; gūžas kaula lūzumu - 68 %; osteoartrītu - 83 %. Cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma iesaka: pastaigas - 150 min ik nedēļu jeb aptuveni 20 min dienā pastaigāties enerģiskā solī; ja patīk pārvietoties lēnākā tempā, tad ieteicams ik dienu staigāt no [...]

Kas mazina risku saslimšanai ar vēzi?

Katru gadu tiek veikti plaši pētījumi par dažādu vēža formu novēršanu. Būtiska loma ir cilvēka imūnsistēmas darbībai. Izzināti četri faktori, kas var palīdzēt izvairīties no vēža: Jālieto daudz augļu un dārzeņu, ūdeni, selēnu, cinku, B, C un E vitamīnus. Mērenā daudzumā nepieciešamas fiziskās aktivitātes un saule. Jālieto maz taukus, gaļu, pienu, rūpnieciski ražotu pārtiku un sāli. Jāierobežo stress, sevis un savu vajadzību noliegšanu.   Attēla resurss: http://indianexpress.com/ Literatūras avots:  Masu iznīcināšanas līdzekļi.// Ko Ārsti Tev Nestāsta. 18. - 26. lpp., 26.lpp.