Tag - kognitīvie procesi

Kā var palīdzēt digitālie dzirdes aparāti?

Ne tikai dzirdēt, bet arī saprast - domāt - rīkoties... Cilvēki ar dzirdes traucējumiem bieži vien pieņem kļūdainus lēmumus. Tam par iemeslu ir neprecizitāte algoritmā: dzirdēt - saprast - domāt - rīkoties. Bieži vien jau pašā sistēmas sākumā ir meklējams misēklis, jo cilvēks ir uztvēris maldīgu informāciju, kā rezultātā pieņemis aplamu lēmumu. Lai izvairītos no pārpratumiem, ieteicams lietot digitālos dzirdes aparātus. Pētījumi pierāda, ka, lietojot dzirdes aparātus, ievērojami palielinās cilvēka dzīves kapacitāte. Daudz šķēpu ir lauzts, prātuļojot par cilvēku maņām. Kuras [...]

Statistika

Pēc statistikas datiem ap 5 - 10% no pasaules iedzīvotājiem ir dzirdes traucējumi. 2-4% no tiem abpusēji (abām ausīm). To daļēji izskaidro ar iedzimtību, bet līdz ar dzīves intensitātes pieaugumu liela nozīme ir troksnim sadzīvē - pārāk skaļa mūzika, darbs troksnī. Šī iemesla dēļ pašlaik Eiropā jau 16% pieaugušajiem ir konstatēti dzirdes traucējumi. Nevar noliegt arī dažu medikamentu kaitīgo ietekmi uz dzirdi. Galvaskausa traumas un dažas saslimšanas var dot ievērojamus dzirdes traucējumus (meningīts, encefalīts, gripa). Daļa dzirdes traucējumu ir saistīti ar vecuma izmaiņām. Būtiski dzirdes traucējumu [...]

Vai vari nostāvēt uz vienas kājas?

"Kioto universitātē" veikts pētījums par veselības stāvokļa noteikšanu pēc cilvēka spējas nostāvēt uz vienas kājas. Šādu testu ieteikts veikt cilvēkiem pēc 53 gadu vecuma sasniegšanas, lai noskaidrotu aptuveno dzīvildzi. Pētījumā piedalījās 1300 cilvēku pēc 60 gadu vecuma. Vairāk nekā 30 % nespēja veikt pārbaudes testu. Šīm personām bijis viens vai divi iepriekš medicīniski nediagnosticēti nelieli insulti. Daļai respondentu galvas smadzenēs diagnosticēts asinsizplūdums. Personām, kuras uz vienas kājas spēja nostāvēt ar aizvērtām acīm vismaz 30 sekundes, prognozēta lielāka dzīvildze. Cilvēkiem, kuri spēja nostāvēt [...]

Galvassāpes var rasties arī ausu iekaisumu dēļ

Ģenētiskās galvassāpes var tikt mantotas ģenētiski molekulārā līmenī. Var būt simptomātiskās galvassāpes, kas rodas patoloģiju, baktēriju vai vīrusu infekciju, audzēju, sirds un asinsvadu slimību, ausu un deguna iekaisumu, acu slimību vai psihiskas izcelsmes slimību dēļ. Indivīdam jādodas pie speciālista veikt datortomogrāfiju, ja: novērojamas spēcīgas, pēkšņas ierosas sāpes; paaugstināta ķermeņa temperatūra; stīva sprandas – kakla daļa; parādās izsitumi, apjukums, krampji, redzes/ dzirdes/ runas traucējumi, muskulatūra kļūst hipotoniska; bijusi galvas trauma (ar/ bez samaņas zuduma), pēc tās palielinājusies galvassāpju intensitāte ar nelabu dūšu un [...]

Ko darīt auss/ -u iekaisuma gadījumā?

Dzirdes orgānu iekaisumu var izraisīt iekaisums, tūska, bojāti zobi, mandeļu iekaisums/ liels izmērs, dažādi uzturā lietoti produkti. Ja ausis sāp regulāri, tad visbiežāk sāpes rada vidusauss vai ārējās auss iekaisums, kā rezultātā var rasties meningīts vai sejas nervu iekaisums. Sāpes var rasties arī klimata izmaiņu ietekmē kā nervu sistēmas reakcija uz temperatūras izmaiņām. Ausu iekaisuma, dzirdes kanāla bojājuma gadījumā jālieto pretsāpju medikamentus, konsultējoties ar ārstu. Vidusauss iekaisuma sākumposmā cilvēkam var pasliktināties dzirde vai pat pazust, tāpēc svarīgi ārstēt radušos iekaisumu [...]

Dzirdes traucējumi un atmiņas kapacitāte

Mūsdienās veikts pētījums par cilvēku dzirdes un atmiņas funkcionalitāti vecumdienās. Aptuveni 2/3 cilvēkiem vecumā pēc 70 gadiem ir dažādas pakāpes dzirdes traucējumi. Pētījumā piedalījās 1 984 cilvēki vecumposmā pēc 70 gadiem sešu gadu garumā. Nevienam no dalībniekiem pētījuma sākumā netika diagnosticēti nopietni atmiņas vai domāšanas traucējumi. Visiem pētījuma dalībniekiem tika regulāri veikti atmiņas un kognitīvie testi. Salīdzinājumā ar senioriem ar normālu dzirdi, pētījuma dalībniekiem bija par 24 % izteiktāks atmiņas un domāšanas deficīts. Koginitīvais deficīts dominēja pār dzirdes traucējumiem. Pētījuma gaitā tika [...]

Etilbenzīna ietekme uz cilvēka dzirdi, kognitīvām spējām

Veikts pētījums par etilbenzīna ietekmi uz dzirdi, radītām neiroloģiskām un neirosignālu apstrādes izmaiņām  darbiniekiem petroķīmiskā vidē. Pētījumā piedalījās divu petroķīmisku rūpnīcu darbinieki. Vienā grupā bija 246 cilvēki, bet otrā – 307. Dalībnieku darba vide bija trokšņaina un piesātināta ar etilbenzīnu. 290 cilvēki bija pakļauti lielam troksnim, savukārt 327 personas tika iekļautas kontroles grupā. Pētījumā atklāts, ka augstāks dzirdes traucējumu risks pastāv petroķīmiskas vides darbiniekiem. Kontroles grupai un pētījuma dalībniekiem spēkstacijā bija labāka dzirde (P<0.05). Cilvēkiem, kas strādā petroķīmiskā vidē ir pazemināta atmiņas, mācīšanās funkcija, [...]

Vai trokšņaina darba vide var izraisīt ”tinnitus” un dzirdes traucējumus?

Ikdienā izmantojam dažādas tehnoloģijas, kas mēdz radīt lielu troksni. Aptuveni miljonam Lielbritānijas iedzīvotāju darba vidē ir paaugstināts trokšņa līmenis, kas var kļūt par tinnitus vai dzirdes traucējumu cēloni. Pēc "Lielbritānijas Darba aizsardzības inspekcijas" (The Labour Force Survey (LFS)) datiem laikā no 2009.-2012. gadam dzirdes traucējumus darba vidē ieguvuši aptuveni 19 000 cilvēku. ASV aptuveni 30 miljoniem personu iegūst dzirdes traucējumus nepietiekamas dzirdes profilakses dēļ darba vidē. Atrodoties 90-95 dB troksnī cilvēkam pazeminās dzirdes funkcija. Ikdienā cilvēku sarunvaloda atbilst 60 dB skaļumam, savukārt [...]

Vitamīnu deficīta izpausmes

Ja organismā trūkst A vitamīna, tad rodas augšanas un redzes traucējumi, palielinās saslimšanas risks ar infekcijas slimībām un iekaist acu gļotāda. B vitamīnu grupas trūkuma gadījumā cilvēkam ir noguruma sajūta, pasliktinās atmiņa, pazemināta ķermeņa temperatūra, bezmiegs, mazinās koncentrēšanās spējas, rodas izmaiņas mutes, acu gļotādā un ādā, mazasinība, traucēta nervu sistēmas darbība. Ja cilvēkam trūkst C vitamīns, tad kļūst plānas asinsvadu sieniņas, pazeminās asinsspiediens, bojājas zobi, galvassāpes, nogurums, smaganu asiņošana, lielāka iespēja saaukstēties. D vitamīna nepietiekams daudzums organismā zīdaiņa vecumā veicina rahītu, savukārt [...]

Trokšņa ietekme uz bērna dzirdi

Mūsdienās Eiropas Savienības dalībvalstīs un citviet pasaulē aktuāla vides aizsardzība, kas ietver kvalitatīva ūdens un pārtikas nepieciešamību ikdienā. Dažādi apkārtējās vides faktori var izraisīt veselības traucējumus un cilvēka labklājības statusu. Statistikas dati liecina, ka vecumposmā no 8 līdz 14 gadiem aptuveni 13 % bērnu pazemināta dzirdes funkcija par 20 dB. Bērni nevar ietekmēt troksni sev apkārtējā vidē, ja par neaizdomājas pieaugušie. Izvēloties apmeklēt dažādus atpūtas pasākumus, klausoties mūziku u. tml. vecākiem vai aizbildņiem būtu jādomā par dzirdes profilakses iespējām (atrašanās [...]