Tag - kaula vadāmība

Ar labu dzirdi uz labu dzīves kvalitāti!

Dzirde.lv komanda domā un rūpējās par bērnu dzirdes aizsardzību

Dzirdes sarežģītā uzbūve nosaka tās īpašo kopšanu un saudzēšanu. Kā zināms, auss struktūru veido cilvēka skeleta vismazākie kauliņi (kāpslītis, laktiņa un āmuriņš), kā arī miljoniem dažādu nervu šūnu. Dzīves laikā nervu šūnām ir tendence "nolietoties". Jo ilgāku sava mūža periodu cilvēks pavada trokšņainā vidē, jo straujāk dzirdes matiņšūnas zaudē savu asumu. Tas nozīmē, ka jau ar pirmajām dzīves dienām nepieciešami rūpīgi dzirdes prevencijas pasākumi, proti, rūpēties par dzirdes sistēmas ilgtspēju. Kad dzirde tiek bojāta, tā tiek bojāta uz visu [...]

Kas ir dzirde ?

Dzirde ir viena no būtiskākajām cilvēka maņām. Tā darbojas nepārtraukti visa mūža garumā. To nevar ne izslēgt, ne atpūtināt, tāpēc jau kopš dzimšanas ir jādomā par savas dzirdes funkcijas saudzēšanu. Dzirdei ir ļoti liela loma cilvēka dzīvē, jo dzirdei piemīt apkārtni raksturojoša, brīdinoša funkcija. Mēs dzirdam putnu balsis, vēju un ūdens tecēšanu, mēs dzirdam savu un apkārtējo cilvēku elpošanu, balsi un soļus. Tas mums palīdz noteikt, kas atrodas mums visapkārt. Tāpat arī mēs dzirdam, kad kāds lielā ātrumā traucas garām [...]

Vai trokšņaina darba vide var izraisīt ”tinnitus” un dzirdes traucējumus?

Ikdienā izmantojam dažādas tehnoloģijas, kas mēdz radīt lielu troksni. Aptuveni miljonam Lielbritānijas iedzīvotāju darba vidē ir paaugstināts trokšņa līmenis, kas var kļūt par tinnitus vai dzirdes traucējumu cēloni. Pēc "Lielbritānijas Darba aizsardzības inspekcijas" (The Labour Force Survey (LFS)) datiem laikā no 2009.-2012. gadam dzirdes traucējumus darba vidē ieguvuši aptuveni 19 000 cilvēku. ASV aptuveni 30 miljoniem personu iegūst dzirdes traucējumus nepietiekamas dzirdes profilakses dēļ darba vidē. Atrodoties 90-95 dB troksnī cilvēkam pazeminās dzirdes funkcija. Ikdienā cilvēku sarunvaloda atbilst 60 dB skaļumam, savukārt [...]

Skaņu terapija

A. Tomatis (1920-2001) ir skaņu terapijas novirziena aizsācējs. Skaņu terapija aktivizē, pilnveido dzirdes uztveri, izzinot skaņu ietekmi uz cilvēku organismu. Tomatis terapijā izmantojis katrai personai individuāli izvēlētas frekvences, Mocarta mūziku un baznīcas dziedājumus, kā arī ierīci - "elektronisko ausi". Skaņu terapeite Ilze Bulate atgādina, ka liela nozīme ir balsij un tās iedarbībai uz cilvēku, apkārtējo vidi. "Klusa skaņu dungošana rada alfa viļņus smadzenēs, kas palīdz atslābt gan ķermenim, gan prātam." Fabiāns Mamans izzinājis, ka cilvēka balss visspēcīgāk iedarbojas uz organisma šūnām. [...]

Par ausu un dzirdes veselību jārūpējas kopš agrīna vecuma

Ikvienam mūsdienu industralizētajā pasaulē svarīgi saudzēt labu dzirdi. Cilvēki skaņas uztver caur gaisa un kaulu vadāmību. Gaisa vadāmība nodrošina skaņu viļņu pārvietošanos caur auss kanālu. Kaula vadāmība rodas skaņu viļņu izraisītu galvaskausa vibrāciju dēļ. Skaņu skaļuma līmenim pārsniedzot 85 decibelus (dB), tiek izmainīta cilvēka dzirde. Ilgstošs 110 dB skaļš troksnis var radīt paliekošus dzirdes traucējumus. Skaļi, pēkšņi trokšņi var izraisīt akustisko traumu vai paliekošas dzirdes izmaiņas. Dažkārt cilvēkam auss ejā pastiprināti veidojas sērs, kam ir aizsargfunkcija pret infekcijām un bojājumiem. Ja sērs [...]

Troksnis

Skaļš troksnis var radīt dzirdes izmaiņas. Trokšņu līmeni mēra decibelos (dB). Dzirdes traucējumus var radīt gan pēkšņs skaļš troksnis, gan ilgstoša atrašanās skaļā vidē. Tāpēc cilvēkam ikdienā būtu ieteicams pievērst vērību tam, kāda skaļuma skaņas visbiežāk jāuztver.  Troksnis ir skaļš, ja: cilvēks paaugstina savu balsi, lai viņu varētu sadzirdēt; cilvēks nevar saklausīt 3 m attālumā sacīto; citu cilvēku runa izklausās klusa, slāpēta kādu laiku pēc pārvietošanās no trokšņainās vides; pēc skaļās vides parādās ausu sāpes vai džinkstēšana. Skaļš troksnis var kaitēt dzirdei, bojājot dzirdes matiņšūnas [...]

Dzirde un līdzsvars

Ķermenim svārstoties rodas skaņa. Skaņas viļņi izplatās no skaņu avota līdz to uztvērējiem. Interesanti, ka gandrīz visi dzīvnieki var uztvert skaņas ar receptoriem. Zemē mītošie dzīvnieki uztver vibrācijas, ko vada zeme. Ūdens iemītnieki uztver ūdens vibrācijas. Cilvēks skaņu uztver ar skaņu gaisa un kaulu vadāmību. Vairumam dzīvnieku audiālo uztveri un ķermeņa pozīcijas noteikšanu kontrolē timpālie orgāni (dobumi ar gaisu, ko sedz membrāna), cilvēkam - dzirdes un līdzsvara orgāns. Bezmugurkaulnieku klases dzīvniekiem timpālie orgāni var būt novietoti atšķirīgās ķermeņa daļās. Sienāžiem [...]

Dzirdes pārbaude