Tag - infraskaņa

Kas ir dzirde ?

Dzirde ir viena no būtiskākajām cilvēka maņām. Tā darbojas nepārtraukti visa mūža garumā. To nevar ne izslēgt, ne atpūtināt, tāpēc jau kopš dzimšanas ir jādomā par savas dzirdes funkcijas saudzēšanu. Dzirdei ir ļoti liela loma cilvēka dzīvē, jo dzirdei piemīt apkārtni raksturojoša, brīdinoša funkcija. Mēs dzirdam putnu balsis, vēju un ūdens tecēšanu, mēs dzirdam savu un apkārtējo cilvēku elpošanu, balsi un soļus. Tas mums palīdz noteikt, kas atrodas mums visapkārt. Tāpat arī mēs dzirdam, kad kāds lielā ātrumā traucas garām [...]

Troksnis darba vidē var veicināt vājdzirdību

Viens no fizikālajiem darba vides riska faktoriem ir troksnis. Tā ietekmē var rasties neatgriezeniski dzirdes traucējumi, kuru attīstība var noritēt ilgākā laika periodā. Troksnis ir skaņa, kas indivīdam rada nepatīkamas sajūtas. Troksnis ir dažādas intensitātes un frekvenču skaņu sakopojums. Troksni raksturojošie lielumi: akustiskā spiediena līmenis – mēra trokšņa/ skaņas spiedienu izmaiņu Pa (paskālos); frekvence – akustiskā spiediena svārstību daudzums 1 sekundē (herci – Hz). Cilvēki spēj uztvert frekvences intervālā [20; 20 000] Hz, savukārt nespēj uztvert infraskaņu (zem 20 Hz) un ultraskaņu (virs 20 kHz). Pastāv četri trokšņu [...]

Daži fakti par dzirdi

Cilvēkiem mūža garumā samazinās uztverto skaņu diapazons. Bērna vecumā auss var uztver skaņu svārstības no 20 līdz 20 000 reizēm vienā sekundē. Fizioloģiski neizmainītas dzirdes gadījumā cilvēks var precīzi noteikt skaņu avota virzienu. Cilvēka dzirde spēj diferencēt 350 skaņu skaļuma pakāpes no visklusākās skaņas līdz ļoti skaļam troksnim. Ilgstoši uztverot skaļas skaņas, cilvēks var iegūt dzirdes traucējumus. Cilvēka iekšējā auss piedalās ķermeņa līdzsvara saglabāšanā. Lielākoties cilvēki līdzsvara saglabāšanai izmanto redzi, izņemot akrobātus. Daudzi dzīvnieki spēj uztvert augstu frekvenču skaņas, ko cilvēki nesadzird.   Attēla resurss: www.miracle-ear.com  Literatūras resurss: [...]

Infraskaņas un ultraskaņas uztvere

Cilvēks uztver skaņas no 20 līdz 20 000 herciem (Hz). Vairumā gadījumu cilvēks nedzird infraskaņu un ultraskaņu, bet tās uztver ar mehanoreceptoriem vai termiski. Infraskaņas intensitāte atbilst 1-20 Hz, to rada nevalodas skaņas (vējš, ūdenstilpņu bangas, sūkņi stacijās, satiksme u. c.). Ja skaņas intensitāte ir mazāka par 100 Hz, tad kļūst apgrūtināta skaņu uztveršana un saprašana. Daži cilvēki uztver zemas skaņu frekvences, kas atbilst infraskaņai. Zemām skaņām ir augsts skaņas spiediena līmenis decibelos (dB). Daži cilvēki nedzirdamas skaņu frekvences raksturo kā [...]

Vibrācijas ietekme uz cilvēka organismu

Vibrācijai var būt gan labvēlīga, gan kaitīga iedarbība. Ja cilvēks veselības uzlabošanai, ievērojot speciālistu norādījumus, izvēlas vibrācijas terapiju, tad vibrācijai būs labvēlīga ietekme. Savukārt ilgstoši atrodoties dažādu vibrāciju radošu iekārtu un ierīču apvidū darba vidē, cilvēks tiek pakļauts vibrācijas kaitīgai ietekmei. Infraskaņu svārstību frekvences ir zemākas par 16 herciem (Hz) - izraisa ķermeņa orgānu pārvietošanos un vestibulārā aparāta reakciju. Cilvēks uztver skaņu svārstības no 16 līdz 20 000 Hz. Ultraskaņas svārstības pārsniedz 20 kHz - pārvērš mehānisko enerģiju siltumā, iedarbojas [...]

Dzirde un līdzsvars

Ķermenim svārstoties rodas skaņa. Skaņas viļņi izplatās no skaņu avota līdz to uztvērējiem. Interesanti, ka gandrīz visi dzīvnieki var uztvert skaņas ar receptoriem. Zemē mītošie dzīvnieki uztver vibrācijas, ko vada zeme. Ūdens iemītnieki uztver ūdens vibrācijas. Cilvēks skaņu uztver ar skaņu gaisa un kaulu vadāmību. Vairumam dzīvnieku audiālo uztveri un ķermeņa pozīcijas noteikšanu kontrolē timpālie orgāni (dobumi ar gaisu, ko sedz membrāna), cilvēkam - dzirdes un līdzsvara orgāns. Bezmugurkaulnieku klases dzīvniekiem timpālie orgāni var būt novietoti atšķirīgās ķermeņa daļās. Sienāžiem [...]

Eholokācija jeb skaņu uztvere telpā

Dažas dzīvās būtnes raida skaņas, lai orientētos tumsā, pārvietojoties telpā. Sikspārņi tumsā spēj ne tikai izvairīties no dažādiem šķēršļiem, bet arī iegūt medījumu azaidam. Delfīni un vaļi ar eholokācijas palīdzību orientējas ūdenī. Zivis uztver skaņas ar visu ķermeni, savukārt sienāži skaņas uztver ar kāju vēcināšanu gaisā. Pēc atbalss uztveres tiek noteikti apkārt esošie objekti. Sikspārņi rada smalkus pīkstienus un uztver to atbalsis no apkārt esošiem objektiem. Lai noķertu lidojošu kukaini, sikspārnis klausās ne tikai skaņu, bet analizē toņa augstumu. Interesanti, [...]

Dzīvnieku dzirdes sajūta

Cilvēks uztver skaņas no 20 līdz 20 000 hercu (Hz). Dzīvnieki spēj uztver ultraskaņu, pārsniedz 20 000 Hz, vai infraskaņu. Dzīvnieku skaņu uztvere: kaķi: 100 - 32 000 Hz, suņi: 40 - 46 000 Hz, ziloņi: 16 - 12 000 Hz, sikspārņi: 1000 - 150 000 Hz, sienāži: 100 - 50 000 Hz, grauzēji: 1000 - 100 000 Hz, vaļi, delfīni: 70 - 150 000 Hz. Daži dzīvnieki izmanto ultraskaņu, lai orientētos apkārtējā vidē. Tā ir eholokācija. Cilvēki eholokāciju izmanto ultrasonogrāfijā un sonāros (nosakot objektu lokalizāciju ūdenī). Ultraskaņu [...]