Tag - informācija

Informācija dzirdes profilaksei

Skaļš troksnis apkārtējā vidē ir viens no dzirdes traucējumu cēloņiem. Troksnis var rasties ne tikai darba vietā, bet arī dažādās izklaides un atpūtas iestādēs. Noskaidrots, ka dažas skaņas var radīt ne tikai psiholoģisku diskomfortu, bet arī ietekmēt arī atmiņu un lasīšanu. No pagājušā gadsimta 80-jiem gadiem strauji pieaudzis jaunu cilvēku ar dzirdes traucējumiem skaits. Lietojot dažādus mūzikas atskaņotājus  ikdienā, izvēloties auss ejās ievietojamas austiņas un pārmērīgi ilgi klausoties skaļu mūziku, tiek pazemināta dzirdes funkcija. Klausoties ļoti skaļu mūziku, pastāv risks iegūt dzirdes [...]

Mērķtiecīga jauniete ar dzirdes traucējumiem

Daudziem sabiedrība zināmiem cilvēkiem ir dzirdes traucējumi, daži no tiem dalās savā pieredzē, lai informētu sabiedrību, kā pareizāk rīkoties konkrētā gadījumā. Attīstoties saziņai interneta vietnes, cilvēki sākuši dalīties savos iespaidos, emocionālajos pārdzīvojumos dažādos mirkļos. Ja mēs spējam būt empātiski un uzklausām citu stāstus, tad iegūstam informāciju pārdomām, kā arī varam kādam palīdzēt līdzīgā situācijā. Šennona Gundersone ir jauniete, kas aktīvi iesaistās sabiedriskās aktivitātēs, neraugoties uz diagnozi – smagas pakāpes dzirdes traucējumi. Meitenei dzirdes traucējumus atklāja trīs gadu un sešu mēnešu vecumā, [...]

Interesanti fakti par galvas smadzenēm

Cilvēka galvas smadzenes sastāv no vairākām struktūrām: paura, pieres, deniņu, pakauša daivām, bazālā ganglija, mandeles, smadzenītēm un hipokampa. Deniņu daiva analizē dzirdi un ožu. Cilvēka smadzenēs atrodas ap 100 miljardiem neironu. Informācijas apstrādes ātrums var sasniegt 430 km/ h jeb 120 m/ s. Cilvēkam esot nomodā smadzenes rada vidēji no 10 līdz 23 vatiem enerģijas. Šāds enerģijas daudzums spēj darbināt spuldzīti. Cilvēkam dienas laikā rodas ap 70 000 domu. Smadzenes satur vismaz 60 % tauku. Ik dienu galvas smadzenes patērē aptuveni [...]

Kā mūzikas nodarbības ietekmē dzirdi?

Akustisku signālu uztveres uzmanību iespējamas attīstīt, izmantojot dažādas metodes. Dzirde ir viens no selektīvās uzmanības veidiem.  Akustiski vingrinājumi pilnveido uzmanības spējas. Mūsdienās vismazāk pētījumi selektīvās uzmanības jomā veikti par dzirdes uzmanību, manipulējot ar konkrētiem mūzikas standartiem. 2013. gadā Valdis Bernhofs izstrādāja promocijas darbu "Skaņaugstuma un ritma struktūras dzirdes uzmanības treniņam", veicot kvantitatīvu pētījumu ar 85 respondentiem vecumposmā no 7 līdz 8 gadiem. Pētījumā tika izmantots uzmanības tests "AUDIVA". Dalībnieki klasificēti trīs grupās: skaņaugstuma, ritma un kontroles. Respondenti piedalījās pētījumā [...]

Augšējo elpceļu infekcijas mazina dzirdes uztveri

Aizvien biežāk cilvēkiem Latvijā tiek konstatēta sensoneirāla vājdzirdība, jo ir pilnveidojusies medicīniskā diagnostika, palielinājusies informācijas pieejamība (pedagogi var ieteikt apmeklēt dzirdes speciālistu), palielinājušies riska faktori bērnam attīstoties augļa stadijā, dzemdību un pēcdzemdību periodā. Speciālisti novērojuši, ka augšējo elpceļu infekciju ietekmē pazeminās dzirdes funkcija. Aptuveni 15 % bērnu, kuri apmeklē mācību iestādes, ir pazemināta dzirde.   Attēla resurss: www.thepresidentpost.com  Literatūras avots: http://medicinelv-raksts.zl.lv/parbaudit-dzirdi-nekad-nav-par-agru/

Kā troksnis ietekmē cilvēka uztveres spējas?

Trokšņa ietekmē mainās uztvere: grūtāk apgūt jaunas zināšanas; pazeminās darba produktivitāte; troksnis dzīvesvietā, tās apkārtnē var radīt trauksmi, ilglaicīgā periodā - stresu; mazinās spēja veikt vienlaicīgi vairākus darbus; grūti uztvert svarīgu informāciju; ilglaicīga trokšņa ietekmē dažiem cilvēkiem var džinkstēt ausis un izpausties dzirdes halucinācijas; var rasties dzirdes traucējumi. Pēc "Starptautiskās Darba organizācijas" (International Labour Organisation) datiem trokšņa līmenis darba vietā pārsniedz 85 dB (A), ietekmējot personu veselību (tostarp dzirdi): vairāk nekā pieciem miljoniem rūpniecības un ražošanas darbinieku; aptuveni diviem miljoniem personu, kuras strādā ar mehāniku un transportlīdzekļiem; aptuveni miljonam militārās sfēras [...]

Adaptācija

Ikdienā bieži nonākam situācijās, kad mums negaidīti jāpielāgojas notikušajām pārmaiņām gan fiziskā, gan psihiskā aspektā. Dabā adaptācijai  pastāv vairāki veidi: aktīvā - organisma reaģēšanas izpausme; pasīvā - organisma spējas pielāgoties; vispārēja (visām dzīvajām būtnēm) - nodrošina pielāgošanos dažādiem apstākļiem. Adaptāciju var klasificēt arī pēc rašanās laika un lietderīguma: preadaptīvā - konkrētā situācijā organisms veic jaunas, situācijā nepieciešamas funkcijas; kombinatīvā - mutācijas gēnu mijiedarbība, kas pastiprina/ samazina mutācijas izpausmi. [1.] Adaptāciju ietekmē vairāki faktori: uzturs, ģenētika un personas vecums, uzkrātā pieredze un zināšanas, [...]

Socializācijas būtība dzirdes traucējumu gadījumā

"Gēteborgas universitātē" veikts pētījums par personības izmaiņām dzirdes traucējumu gadījumā. Pētījumā piedalījās 400 respondenti [80; 98] gadu vecumā ilgāk nekā sešus gadus. Ik pēc diviem gadiem katram pētījuma dalībniekam veikta fiziskā un mentālā stāvokļa diagnostika. Pēc pētījuma datiem secināts: cilvēki kļuva noslēgtāki (intraverti) nepietiekamu pozitīvu emociju un nemainīgas vides ietekmē. Dzirdes traucējumu gadījumā cilvēkiem grūtāk socializēties. Zinātnieki pētījuma gaitā secināja, ka kognitīvo procesu/ fiziskās/ ar vecumu saistītās izmaiņas būtiski neietekmē dalību sociālās aktivitātēs. Dzirdes traucējumu gadījumā dzirdes palīglīdzekļi ļauj komunicēt ar [...]