Tag - infekcija

Mandeles un angīna

Rīkles mikroflorā ir ap 200 dažādiem mikroorganismiem. Rīkles gļotādas saistaudos ap mutes dobuma un deguna atverēm ir 6 mandeles jeb Valdeijera gredzens. Katrai aukslēju mandelei ir 10 - 30 kriptas, kas cikliski uzpildās un tiek attīrītas. Mandeļu iekšējā telpā atrodas dažādas vielas no mutes dobuma (barība, epitēlijšūnas, mikrobi, leikocīti). Tās ir kā moderna apsardzes sistēma. Visbiežākais kakla sāpju cēlonis ir akūts faringīts, ko izraisa dažadi vīrusi vai bakteriālas slimības. Gandrīz vienmēr kakla sāpes pavada iesnas, šķaudīšana, klepus vai aizsmakums. Simptomātika [...]

Vai atkārtota deguna blakusdobumu iekaisuma gadījumā jāiet pie otorinolaringologa (LOR) „skalot” degunu?

Deguna blakusdobumu skalošanu veic tad, ja tie nespēj fizioloģiski normālā veidā attīrīties no sakrājušā sekrēta. Ja indivīdam ir drenāžas un ventilācijas sistēmas traucējumi, tad izvadkanāli var būt aizsprostojušies ciet (ilgstoši tūkusi gļotāda ar aizpampušām izvadatverēm/ pataloģisks veidojums (cista)). Veicot deguna skalošanu, tiek novērsts infekcijas saasinājums un noregulējas dabiskā attīrīšanās. Deguna gļotāda var iekaist arī deguna skrimšļa deformācijas dēļ. Šādā gadījumā iesnu sekrēts dažu dienu laikā sastruto un tajā ļoti strauji vairojas mikrobi. Vēlāk iesnu gadījumā problēma atkārtojas arī pēc deguna [...]

Bungplēvīte

Bungplēvīte atdala ārējo auss eju no vidusauss. Vidusauss iekaisuma gadījumā barotraumas vai spēcīgas akustiskas traumas rezultātā tā var pārplīst. Bungplēvīte vibrē, uztverot skaņu viļņus, kā arī pasargā iekšējo ausi no inficēšanās. Ja bungplēvīte ir pārdurta vai tajā ir neliela atvere, var sākties infekcija. Pārplīsušas bungplēvītes simptomi: ausu sāpes, dzirdes pazeminājums konkrētai ausij, reiboņa sajūta vai reibonis, šķidruma izdalīšanās no auss. Pārplīsušas bungplēvītes gadījumā var rasties dzirdes traucējumi, vidusauss un iekšējās auss infekcijas, cista ausī (holeostoma), ilgstošs dzirdes zudums. Bungplēvīte saaug aptuveni [...]

Cēloņi dzirdes traucējumiem

Pēteris Apinis grāmatā "Cilvēks. Anatomija, fizioloģija, patoloģijas pamati" informē sabiedrību par iespējamiem dzirdes traucējumu cēloņiem: ārējā ausī - sērs, infekcija, dažādi svešķermeņi, audzēji; vidusausī - vidusauss iekaisums, holesteatoma, barotrauma, Eistāhija kanāla disfunkcija, otoskleroze, iedzimta vidusauss deformācija (anatomiskas izmaiņas), audzējs; iekšējā ausī - ģenētiski mantoti dzirdes traucējumi, galvaskausa trauma, infekcijas, deģenerācija (presbikūze), citi cēloņi (Menjēra slimība, ototoksiska trauma u. c.).   Attēla resurss: www.ndcpd.org  Literatūras avots: Apinis, P. Cilvēks. Anatomija, fizioloģija, patoloģijas pamati. SIA "Nacionālais Medicīnas apgāds". 377. lpp.

Limfa

Limfātiskā sistēma aizņem 0,3 % no cilvēka ķermeņa masas. Limfa ir caurspīdīgs šķidrums, kas veidojas audos un no no limfātiskās sistēmas ieplūst asinsrites sistēmā. Limfa rodas no asins plazmas, rodoties starpšūnu šķidrumam. Limfmezglos plazmā ieplūst šūnu elementi, lielākoties limfocīti. Limfmezgli atrodas visā ķermenī, bet dažos segmentos ir to sakopojumi. Limfātiskā sistēma cilvēka organismā nodrošina imunitāti. Fizioloģiski veselam cilvēkam nav palielinātu limfmezglu. Limfas atteces traucējumu gadījumā rodas audu tūska. Jāatceras, ka tievākas miesas uzbūves personām palpējot būs sajūtami limfmezgli arī bez [...]

Kā bērniem mazināt ausu infekciju iespējamību?

Bērnībā ausu infekcijas biežāk novērojamas zēniem. Jāatceras, ka dažādu funkcionālo traucējumu, klīnisko diagnožu gadījumā saslimstības risks pieaug pazeminātas imunitātes dēļ. Pediatrijā pastāv uzskats, ka mazulim, lietojot mātes pienu, tiek spēcināta imunitāte, mazinot saslimstību ar infekcijām. Atklāts, ka pasīvā smēķēšana var 50 % gadījumu palielināt bērna ausu infekciju risku. Mazuli ēdināšanas laikā jāpozicionē vertikāli, lai uzņemtais šķidrums no rīkles nenokļūtu vidusausī. Tāpat pediatri iesaka slimību dominējošā periodā (piem., gripas laikā) izvairīties uzturēties sabiedriskās vietās un ievērot vispārēju ķermeņa higiēnu. Atkārtotu ausu infekciju [...]

Peldēšana un ausu veselība

Sākoties siltai sezonai cilvēki arvien biežāk dodas peldēties. Dažkārt pēc peldēšanas var rasties nepatīkama sajūta. Ārējās auss iekaisums vai auss kanāla infekcija biežāk konstatējama 7 līdz 12 gadus veciem bērniem. Pazīmes, kas liecina par izmaiņām peldēšanās ietekmē: sāpes, ausu kņudēšana, apsārtums, pietūkums, dzirdes izmaiņas, auss nosprostošanās sajūta ("aizkrišana"), paaugstināta temperatūra. Ja infekcija tiek savlaicīgi diagnosticēta (divu/ trīs dienu laikā kopš tās sākuma), terapija ilgst aptuveni nedēļu. Ieteicams izvēlēties saudzējošu dienas režīmu, izvairīties no peldēšanās un auss kanāla saskarsmes ar ūdeni. Nekonsultējoties ar medicīnas [...]

Ausu veselība un peldēšana

Sākoties siltai sezonai cilvēki aizvien biežāk peldas. Ilgstoša saskare ar ūdeni dažiem cilvēkiem var izraisīt ārējās auss iekaisumu ("peldētāju ausis") - infekciju ārējās auss kanālā vai ārējās auss audos. "Peldētāju auss" gadījumā auss ir jutīga, auss kanālā iekļuvušās baktērijas izraisījušas infekciju. Auss ir pietūkusi. Dažkārt iekaisums ir tik spēcīgs, ka cilvēkam izpaužas pagaidu dzirdes traucējumi. Otorinolaringologs (LOR) var ieteikt lietot cilvēkam piemērotus ausu pilienus vai antibiotikas. Lai novērstu ausu iekaisumu rašanos peldēšanās dēļ, ieteicams lietot ausu aizbāžņus vai ieliktņus, peldcepures. Ja [...]

Antibiotikas

Mūsdienās cilvēki dzīvo industralizētā vidē, līdz ar to gandrīz ikviens cilvēks savā mūžā ir lietojis antibiotikas. Vai antibiotikas var vienmēr un visiem palīdzēt? Organismam ir individuālas īpatnības, kas var izraisīt izmaiņas terapijā. Medicīnas speciālisti iesaka cilvēkiem ievērot piecus svarīgus nosacījumus antibiotiku terapijas laikā. 1) Antibiotikas nepalīdzēs vīrusu slimību gadījumā - vīrusu infekcijai var rasties baktēriju izraisītas komplikācijas (piemēram, vidusauss iekaisums). Bakteriālie preparāti izraisa mikroorganismu nejūtīgumu uz konkrēto medikamentu. Tas nozīmē, ka bakteriāla iekaisuma gadījumā cilvēkam terapijā nevarēs izmantot konkrēto medikamentu. 2) Baktērijas [...]

Ja rodas aizdomas par dzirdes traucējumiem

Kad runa ir par cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, mēs parasti iedomājamies cienījama vecuma sirmgalvjus, un, protams, tas visvairāk atbilst lietu dabiskajai kārtībai. LOR slimību speciālisti gan zina teikt, ka dzirdes problēmas mēdz atgadīties jebkurā vecumā. Tās var būt ģenētiski pārmantotas vai dzīves laikā iegūtas, pārejošas vai neatgriezeniskas. Dzirdes traucējumu izvērtēšana jāatstāj speciālistu ziņā, bet tas, ko var darīt katrs pats, ir laikus pamanīt šos traucējumus sev, bērniem, vecākiem vai citiem tuviniekiem un meklēt ārsta palīdzību.   „Ja rodas iespaids, ka ar [...]