Tag - hercs

Dzirdes profilakse dzīves kvalitātei

Attēla resurss: https://www.etsy.com/listing/88697938/collectable-vintage-national-safety

Kvalitatīva individuālā dzirdes aizsardzība – ELACIN ER ®

ELACIN ER ® ir komforts dzirdes aizsardzībai tiem, kas regulāri tiek pakļauti augsta trokšņa līmenim. ELACIN ER ®  ir kvalitatīva, individuālā dzirdes aizsardzība. Piemērota arī tiem cilvēkiem, kuri vēlas klausīties normālā skaļumā: mūzikas skolotājiem, mūziķiem, skaņas inženieriem, zobārstiem, arī koncertu un disko apmeklētājiem. Optimāla aizsardzība tiek kombinēta ar dabīgas skaņas reproducēšanas, augstāko iespējamo komfortu un diskrētu skaņas pārvaldi. Tiek nodrošināts īpaši plašs filtra izolācijas efekts, kas darbojas frekvenču diapazonā 125 - 8000 Hz. Tonis ir saglabāts, skaņa joprojām ir dabiska. Var izvēlieties trīs [...]

Diagnostika

Ja rodas pat vismazākās aizdomas par pazeminātu dzirdi, jāvēršas pie ārsta - speciālista, kas veiks un nosūtīs uz papildus izmeklējumiem. Lai noteiktu dzirdes traucējumus, tiek veikti dažādi dzirdes pārbaudes testi: Otoakustiskā emisija - jaundzimušo skrīnings - konstatē, vai ir vai nav traucējumu iekšējās auss darbībā. Timpanometrija - konstatē traucējumus vidusausī. Toņa subjektīvā audiometrija - konstatē traucējumus gan vidusausī, gan iekšējā ausī. Audiometrija brīvajā skaņu laukā. Valodas audiometrija. Audiogramma ir grafisks attēls, kas rāda cilvēka dzirdes stāvokli - dzirdes intensitāti decibelos (dB) dažādās frekvencēs 125 - 8000 [...]

Skaņas intensitātes skala

Cilvēka auss var sadzirdēt skaņas, kuru frekvence ir no 20 līdz 20 000 herciem (Hz). Tā var sajust lapu čaukstoņu – aptuveni 10 dB(A), kā arī spēj pielāgoties pat pie nedzirdību izraisošas mūzikas – aptuveni 90 - 110 dB(A). Ir noderīgi zināt, kādu troksni parasti izraisa mums apkārt esošie skaņas avoti. 10 dB(A) - čuksti (dzirdami 1 metra attālumā) 20-30 dB(A) - lietus, ūdens pilēšana 50-60 dB(A) - runa 60 dB(A) - mikseris, bārdas dzenamais aparāts 80 dB(A) - durvju zvans, telefona zvans 85 dB(A) - [...]

Kā rodas skaņa?

Subjektīvi vērtējot, skaņa ir gaisa vibrācijas, ko sajūt cilvēka auss. Objektīvi vērtējot, skaņai piemīt noteikta intensitāte (skaņas stiprums) un noteikta viļņa garuma (skaņas augstums) vibrācijas, kuru viļņiem raksturīgs atbilstošs spiediens (skaņas spiediens). Vibrācijas izplata viļņus, kas, sasniegdamas ausis, izraisa to bungādiņu vibrācijas un rada sajūtu, kura tiek saukta par skaņu. Šos viļņus sauc par skaņas viļņiem. Skaņas intensitāte ir atkarīga no spiediena līmeņa, kas tiek mērīts decibelos (dB) ar trokšņu mērītāju. Decibelu skala ir izveidota, ņemot vērā to, kā skaņas [...]

Audiogramma

Audiogramma ir grafiski attēlota līkne, kur tiek atspoguļota klusākā skaņa, ko cilvēks spēj sadzirdēt attiecīgajā skaņu frekvencē. Tā tiek iegūta, veicot audiometriju. Audiometriju veic, izmantojot audiometru, kas ir aparāts, kas rada dažāda stipruma un augstuma skaņas. Bērni un pieaugušie aktīvi iesaistās audiometrijas procedūrā, pasakot vai piespiežot pogu, vai parādot, kad skaņas signāls ir sadzirdēts. Maziem bērniem (aptuveni līdz 4 gadiem) audiometriju parasti ir sarežģīti veikt, jo viņi nespēj vēl izprast prasīto un adekvāti reaģēt. To var mēģināt darīt vairākas [...]

Kas ir dzirde ?

Dzirde ir viena no būtiskākajām cilvēka maņām. Tā darbojas nepārtraukti visa mūža garumā. To nevar ne izslēgt, ne atpūtināt, tāpēc jau kopš dzimšanas ir jādomā par savas dzirdes funkcijas saudzēšanu. Dzirdei ir ļoti liela loma cilvēka dzīvē, jo dzirdei piemīt apkārtni raksturojoša, brīdinoša funkcija. Mēs dzirdam putnu balsis, vēju un ūdens tecēšanu, mēs dzirdam savu un apkārtējo cilvēku elpošanu, balsi un soļus. Tas mums palīdz noteikt, kas atrodas mums visapkārt. Tāpat arī mēs dzirdam, kad kāds lielā ātrumā traucas garām [...]

Valodas skaņas dzirdēja jau pirms diviem miljoniem gadu

Pašlaik atklāti vissenākie pasaulē esošie dzirdes kauliņi divus miljonus gadu veca parantropa galvaskausā. Visi trīs dzirdes kauliņi (āmuriņš, kāpslītis, laktiņa) ir ļoti labi saglabājušies. Dzirdes kauliņi ir vismazākie kauli organismā. Pēc zinātnieku domām hominīda (Paranthropus robustus) āmuriņš vizuāli atgādina cilvēka dzirdes kauliņu. Iespējams, ka āmuriņš nodrošinājis labāku skaņu uztveri [2; 5] kHz diapozonā. Laktiņai un kāpslītim ir atšķirīga anatomiskā uzbūve no cilvēka dzirdes kauliņiem. Antropologs Rolfs Kvems (ASV), ka pašlaik mūsdienu cilvēka priekšteču atbilstošajām iezīmēm (pārvietošanās spēja stāvus, mazāki acu zobi) [...]

Daži fakti par dzirdi

Cilvēkiem mūža garumā samazinās uztverto skaņu diapazons. Bērna vecumā auss var uztver skaņu svārstības no 20 līdz 20 000 reizēm vienā sekundē. Fizioloģiski neizmainītas dzirdes gadījumā cilvēks var precīzi noteikt skaņu avota virzienu. Cilvēka dzirde spēj diferencēt 350 skaņu skaļuma pakāpes no visklusākās skaņas līdz ļoti skaļam troksnim. Ilgstoši uztverot skaļas skaņas, cilvēks var iegūt dzirdes traucējumus. Cilvēka iekšējā auss piedalās ķermeņa līdzsvara saglabāšanā. Lielākoties cilvēki līdzsvara saglabāšanai izmanto redzi, izņemot akrobātus. Daudzi dzīvnieki spēj uztvert augstu frekvenču skaņas, ko cilvēki nesadzird.   Attēla resurss: www.miracle-ear.com  Literatūras resurss: [...]

Miega apnoja var būt viens no dzirdes traucējumu cēloņiem

"Amerikas Torakālā biedrība" veikusi pētījumu par miega apnojas un dzirdes traucējumu saistību. Pētījumā piedalījās 14 000 personu. Procedūrā tika novērtēts rīkles gala aizvēršanās indekss apnojas laikā. Pētījumā iekļautajām personām miega apnoja bija 15 un vairāk reizes vienā stundā. Par augstu frekvenču (Hz) dzirdes traucējumiem tika atzīti tie audiometrijas dati, kur dzirdes slieksnis pārsniedza 25 decibelus (dB) [2;8] kHz. Par zemu Hz dzirdes traucējumiem tika atzīti audiometrijas dati, ja vidējais dzirdes slieksnis pārsniedza 25 dB 500 vai 1000 Hz. 9,9 % pētījuma dalībnieku [...]