Tag - fiziskās aktivitātes

Izvēlies magniju – dabisku antistresa līdzekli organisma šūnām

Pēc jaunāko pētījumu datiem izzināts, ka magnija joni organismā mazina stresa izpausmi. Stresa laikā šūnas funkcionē pastiprinātā režīmā, pārraidot impulsus un radot enerģiju. Cilvēka organisms, veicot ikvienu kustību, ikdienā izmanto magnija resursus. Atrodoties stresa situācijā magnijs tiek straujāk patērēts. Stress rodas šūnās. Ja magnijs ir pietiekamā daudzumā, tad tas darbojas kā stabilizators. Organismam ilgstoši atrodoties stresa stāvoklī rodas magnija disbalanss. Šādā situācijā jāmaina dzīvesveidu - jālieto veselīgu uzturu, jāizguļas, jānodrošina ikdienā atbilstošas fiziskās aktivitātes un fiziskā slodze. Dažkārt papildus ieteicams lietot magnija [...]

Možumam un labai veselībai

Izzināti 11 veselīga dzīvesveida pamatprincipi, kuri palīdz novērst Alcheimera slimību un demenci. Ap  [60; 70] % gadījumu demence ir hroniska neirodeģeneratīva slimība. Demencei var būt dažādi cēloņi. Visbiežāk par izplatītāko cēloni uzskata Alcheimera slimību. Ieteikumi smadzeņu veselības nodrošināšanai: Lietojiet augļus un dārzeņus - antioksidanti pasargā no neirodeģeneratīvu slimību attīstības. Izvairieties no transtauku iekļaušanas ēdienkartē - transtauki palielina kognitīvo traucējumu risku. Visu laiku mācieties jaunas prasmes - apgūstot jaunas zināšanas palielinās smadzeņu apjoms, tiek uzturēts kognitīvo procesu balanss. Veiciet fiziskas aktivitātes - regulāras fiziska slodze [...]

Vai vari nostāvēt uz vienas kājas?

"Kioto universitātē" veikts pētījums par veselības stāvokļa noteikšanu pēc cilvēka spējas nostāvēt uz vienas kājas. Šādu testu ieteikts veikt cilvēkiem pēc 53 gadu vecuma sasniegšanas, lai noskaidrotu aptuveno dzīvildzi. Pētījumā piedalījās 1300 cilvēku pēc 60 gadu vecuma. Vairāk nekā 30 % nespēja veikt pārbaudes testu. Šīm personām bijis viens vai divi iepriekš medicīniski nediagnosticēti nelieli insulti. Daļai respondentu galvas smadzenēs diagnosticēts asinsizplūdums. Personām, kuras uz vienas kājas spēja nostāvēt ar aizvērtām acīm vismaz 30 sekundes, prognozēta lielāka dzīvildze. Cilvēkiem, kuri spēja nostāvēt [...]

Dzirdes traucējumi

Fizioloģiski normālas dzirdes gadījumā uztverto skaņu sāpju slieksnis sākas no 120 dB. Ikdienā cilvēki komunicē 60 – 70 dB līmenī, savukārt čukstus saruna atbilst 30 dB. Maksimāli pieļaujamais trokšņu skaļums ikdienā ir 84 dB. Lielākoties vājdzirdība tiek pārmantota ģenētiski, tāpēc topošajiem vecākiem vajadzētu izvairīties no saskarsmes ar toksiskām vielām. Mūsdienās daudzi cilvēki ikdienā klausās mūziku ar austiņām, atstājot neatgriezenisku ietekmi uz savu dzirdes funkciju. Dzirdes traucējumi var būt gan pārejoši, gan paliekoši. Cilvēkiem pēc izslimotas gripas bieži pavasarī parādās dzirdes [...]

Galvassāpes var rasties arī ausu iekaisumu dēļ

Ģenētiskās galvassāpes var tikt mantotas ģenētiski molekulārā līmenī. Var būt simptomātiskās galvassāpes, kas rodas patoloģiju, baktēriju vai vīrusu infekciju, audzēju, sirds un asinsvadu slimību, ausu un deguna iekaisumu, acu slimību vai psihiskas izcelsmes slimību dēļ. Indivīdam jādodas pie speciālista veikt datortomogrāfiju, ja: novērojamas spēcīgas, pēkšņas ierosas sāpes; paaugstināta ķermeņa temperatūra; stīva sprandas – kakla daļa; parādās izsitumi, apjukums, krampji, redzes/ dzirdes/ runas traucējumi, muskulatūra kļūst hipotoniska; bijusi galvas trauma (ar/ bez samaņas zuduma), pēc tās palielinājusies galvassāpju intensitāte ar nelabu dūšu un [...]

Dzirde un tās pārbaude

Vairums cilvēku ar dzirdes traucējumiem ir skolas vai darbspējas vecumā, kamēr tikai trešdaļai no vecāka gada gājuma cilvēkiem ir dzirdes pazeminājums. Dzirdes traucējumus var iegūt sākot no zīdaiņa līdz godājamam vecumam. Jāatceras, ka dzirdes palīglīdzekļu lietošana cilvēkus nepadara vecākus, bet gan uzlabo viņu dzīves kvalitāti. Mūsdienās ir augsti attīstītas tehnoloģijas, tāpēc dzirdi var uzlabot dažādos veidos, izmantojot dzirdes aparātus, FM sistēmas, kohleāros implantus, augumentatīvās komunikācijas palīgierīces, papildinot ar neverbālās komunikācijas elementiem u. c. Daži no dzirdes palīglīdzekļiem ir  gandrīz neredzami apkārtējiem indivīdiem. [...]

Veselīgs dzīvesveids

Dažkārt cilvēks apsola sev mainīties, sākt dzīvē kādu jaunu nodarbi, mēģināt pārvarēt kādu savu vājību. Visbiežāk solījumi tiek doti svētku datumos (Jaunajā gadā/ dzimšanas dienā) vai jaunas nedēļas sākumā. Lai cilvēks justos labi ikdienā, nevajag gaidīt konkrētu datumu, lai mainītu savu dzīvi. Mēs katrs varam sevi sākt pilnveidot brīdi, kad esam tam nobrieduši (tūlīt vai arī nedaudz vēlāk). Jau vairākus gadus dažādi speciālisti ik pa brīdim sabiedrībai dažādos masu medijos atgādina, ka svarīgi ievērot balansu dažādās dzīves sfērās. Jālieto veselīgs [...]

Veselības profilaksei

Vēdiniet telpas dzīvesvietā un darbavietā. Bieži mazgājiet rokas. Sabiedriskās vietās neaizskariet ar pirkstiem acis, degunu, muti, lai izvairītos no dažādām saslimšanām. Siltajā sezonā sāciet norūdīties, lai vēsajā laikā būtu spēcīga imunitāte. Ik pēc aptuveni 40 minūtēm piecelieties, pavingrojiet, lai uzlabotu vispārējo pašsajūtu, iedarbinātu muskuļu sistēmu. Izvēlaties laikapstākļiem piemērotu apģērbu. Saaukstēšanās gadījumā atpūšaties un izguļaties, nevis slims/-a apmeklējiet dažādus pasākumus.

Četri faktori, kas var izraisīt dzirdes traucējumus

Amerikā vairāk kā 40 miljoniem iedzīvotāju ir dzirdes traucējumi. Medicīnas speciālisti uzskata, ka sabiedrībai vajadzētu interesēties par dzirdes profilaksi. Faktori, kuri var ietekmēt dzirdes funkciju, ir ausu infekcijas, palielināta ķermeņa masa (asinsrites traucējumi, paaugstināts cukura līmenis), smēķēšana, pārmērīga medikamentu lietošana (nekonsultējoties ar ārstu vai farmaceitu). Bērniem biežāk novērojamas ausu infekcijas. Svarīgi rūpēties par bērna imunitātes paaugstināšanu, lai novērstu slimošanu. Ja savlaicīgi nepamanām vidusauss iekaisumu, tas var radīt dzirdes traucējumus. Pašlaik dažādās valstīs novērojama tendence pieaugt ķermeņa masai. Speciālisti atklājuši, ka tukliem [...]

Paaugstināts asinsspiediens

Paaugstināts asinsspiediens var būt viens no dzirdes traucējumu cēloņiem. Cilvēki bieži nejūt paaugstināta asinsspiediena simptomus, tāpēc to mēdz dēvēt par "kluso slepkavu". Izteiktas hipertensijas gadījumā ir spēcīgas galvassāpes, acu miglošanās (var izpausties kā redzes halucinācijas (piem., zibšņi). Paaugstināts asinsspiediens ir aptuveni trīs cilvēkiem no desmit, daudzi no viņiem nemana šo izmaiņu. Ja asinsspiediens ir augstāks nekā norma, tad sirdij tiek radīta papildus slodze. Laika gaitā var rasties sirds muskuļu pārslodze, sirds apjoma palielināšanās, sirdsdarbības pavājināšanās un izmaiņas sirds muskuļu sieniņās. Palielinātas [...]