Tag - fizika

SoundNav – fokusējies labākai dzirdei un komunikācijai

Kvalitatīva individuālā dzirdes aizsardzība – ELACIN ER ®

ELACIN ER ® ir komforts dzirdes aizsardzībai tiem, kas regulāri tiek pakļauti augsta trokšņa līmenim. ELACIN ER ®  ir kvalitatīva, individuālā dzirdes aizsardzība. Piemērota arī tiem cilvēkiem, kuri vēlas klausīties normālā skaļumā: mūzikas skolotājiem, mūziķiem, skaņas inženieriem, zobārstiem, arī koncertu un disko apmeklētājiem. Optimāla aizsardzība tiek kombinēta ar dabīgas skaņas reproducēšanas, augstāko iespējamo komfortu un diskrētu skaņas pārvaldi. Tiek nodrošināts īpaši plašs filtra izolācijas efekts, kas darbojas frekvenču diapazonā 125 - 8000 Hz. Tonis ir saglabāts, skaņa joprojām ir dabiska. Var izvēlieties trīs [...]

Kas notiek ar mūsu ausīm lidmašīnā un kā rīkoties?

Ceļojot ar gaisa transportu, var nākties sastapties ar nepatīkamu sajūtu ausīs. Tas notiek, kad lidmašīna veic pacelšanos un nolaišanos. Šī diskomforta sajūta ausīs citiem ir pat tik izteikta, ka rodas sāpju sajūta. Diskomforta sajūtas iemesls ir gaisa spiediena starpība starp spiedienu lidmašīnas salonā un spiedienu vidusausī. Ja spiediens tiek izlīdzināts, tad diskomforta sajūta ausīs pazūd. Ir speciāli ausu aizbāžņi, kas novērš diskomforta sajūtu ausīs. Tie ir gaisa spiediena regulēšanas ausu aizbāžņi. Šos ausu aizbāžņus iesaka lietot lidojuma laikā, kad notiek [...]

Kā rodas dzirdes sajūta?

Auss funkcija ir uztvert skaņu signālus un pārraidīt tos tālāk smadzenēm, kur atrodas dzirdes centrs, kur šī skaņa tiek analizēta. Ārējā auss uztver skaņu un pa ārējās auss eju novada to līdz bungplēvītei, kas atdala ārējo ausi no vidusauss. Vidusauss ir ar gaisu pildīts dobums, kurā atrodas 3 savstarpēji savienoti dzirdes kauliņi – āmuriņš, laktiņa, kāpslītis. Skaņas viļņu vibrācijas, izejot cauri ārējās auss kanālam, izraisa bungplēvītes vibrācijas. Šis skaņas vilnis iziet visus šos posmus ļoti lielā atrumā. Bungplēvīte šīs vibrācijas novada [...]

Kā darbojas dzirde?

1. Skaņas pārvietojas skaņas viļņu veidā. Šie skaņu viļņi iet caur ārējās auss eju un iekustina bungplēvīti. 2. Skaņu viļņi liek bungplēvītei vibrēt. Savukārt šīs vibrācijas iekustina smalkos vidusauss kauliņus. 3. Šīs kustības iekustina šķidrumu, kas atrodas spirālveidīgajā iekšējā ausī (iekšējās auss gliemezī) un tas, savukārt, iekustina sīkās matiņšūnas, kuras izklāj iekšējās auss gliemezi. 4. Šīs matiņšūnas pārvērš saņemtās kustības elektriskos impulsos, kuri pa dzirdes nervu tiek novadīti uz smadzenēm. Smadzenes šos impulsus uztver un saprot kā skaņu.

Troksnis darba vidē var veicināt vājdzirdību

Viens no fizikālajiem darba vides riska faktoriem ir troksnis. Tā ietekmē var rasties neatgriezeniski dzirdes traucējumi, kuru attīstība var noritēt ilgākā laika periodā. Troksnis ir skaņa, kas indivīdam rada nepatīkamas sajūtas. Troksnis ir dažādas intensitātes un frekvenču skaņu sakopojums. Troksni raksturojošie lielumi: akustiskā spiediena līmenis – mēra trokšņa/ skaņas spiedienu izmaiņu Pa (paskālos); frekvence – akustiskā spiediena svārstību daudzums 1 sekundē (herci – Hz). Cilvēki spēj uztvert frekvences intervālā [20; 20 000] Hz, savukārt nespēj uztvert infraskaņu (zem 20 Hz) un ultraskaņu (virs 20 kHz). Pastāv četri trokšņu [...]

Skaņu viļņi

Gaisa svārstību rezultātā dzirdam dažādas skaņas. Skaņas viļņu ātrums ir aptuveni 340 m/s. Skaņu viļņu atstarošanās gadījumā dzirdama atbalss. Neredzamo svārstību jeb skaņas viļņu izplatībai nepieciešams gaiss. Kosmosā saziņai tiek izmantotas radiotehnoloģijas. Kad skaņas viļņi nonāk līdz ausu bungādiņām, tās sāk svārstīties. Skaņu augstums mainās no svārstību ātruma. Straujākas svārstības rada augstākas skaņas, savukārt lēnāku svārstību gadījumā uztverama zemāka skaņa. Svārstību frekvence ir svārstību skaits sekundē. Šī frekvence nosaka skaņas augstumu jeb toni. Jāatceras, ka daudzi dzīvnieki spēj saklausīt ļoti [...]

Skaņu izzināšana

Skaņas izplatās gaisā, šķidrumos, cietos ķermeņos un gāzveida vielās. "Rūcošā stabulīte": kvadrāta formāta lapai nogriež vienu lapas stūri, pa diognāli pretējā stūrī veic divus iegriezumus (simetriski no sāniem), sarullē papīru pa diognāli (ar negrieztiem stūriem), tiek izveidota caurulīte, jāpiespiež stūri ar iegriezumiem uz papīra caurulītes atveri, pūšot gaisu, rodas skaļa, rūcoša skaņa. Radīto svārstību skaits vienā sekundē ir neliels, tāpēc dzirdama zema skaņa. "Ūdens ērģeles": jāielej ūdeni plāna stikla glāzē (apmēram līdz pusei no tās tilpuma), jāiemērc rādītājpirkstu ūdenī, jāvelk ar pirkstu lēnām gar glāzes malu, glāze rada skaņas. Skaņu augstums (Hz) būs [...]

Dzirdes pārbaude

Kad, noskatījušies kādu filmu, kur darbojas nedzirdīgi vai neredzīgi varoņi, cilvēki sāk savā nodabā prātot, kas būtu sliktāk – zaudēt dzirdi vai redzi, tad visdrīzāk neviena no abām šīm maņām viņiem nesagādā problēmas. Taču der ieklausīties agrā bērnībā slimības dēļ redzi un dzirdi zaudējušās amerikāņu rakstnieces, skolotājas un sabiedriskās darbinieces Helēnas Adamsas Kelleres (1880 – 1968) atziņā: „Redzes traucējums nošķir cilvēku no lietām, bet dzirdes traucējums – cilvēku no cilvēka.” Ārstniecības iestādes Dzirdes sistēmas speciālisti ik dienu sastopas ar cilvēkiem, [...]

Sargāsim savu dzirdi un ausis!

Vasarā, iestājoties siltākam laikam, cilvēki kļūst laiskāki, bezrūpīgāki, dodas atvaļinājumos. Pieaug vēlme doties uz dažādiem pasākumiem. Sabiedriskos pasākumos var gadīties, ka skaņas līmenis telpā vai apkārtējā vidē ir ļoti augsts, līdz ar to var ciest dzirde. Biežāk akustisko traumu izklaidējoties var iegūt apmeklējot, piemēram, sporta spēles, mūzikas koncertus. Jāizvairās arī no impulsveida trokšņiem: šāvieniem, sprādzieniem, plaukšķināšanas tuvu ausij. Apmeklējot pasākumus, kur var būt liels troksnis, ieteicams izmantot dzirdes aizsarglīdzekļus. Atrašanās tuvu lieliem skaļruņiem palielina dzirdes traucējumu risku, tādēļ labāk atrasties tālāk [...]