Tag - farmācija

D vitamīna deva vajadzīga ikvienam

Lai cilvēks pilnvērtīgi funkcionētu, organismam nepieciešams D vitamīns. Nepietiekams D vitamīna daudzums var veicināt slimību attīstību. D vitamīns organismā aktivizējas un pārvēršas hormonā. D vitamīns nepieciešams pilnvērtīgai kaulu attīstībai. D vitamīna līmeni nosaka, veicot asins analīzes. D vitamīna noteikšana ir makas analīze laboratorijā. Ja diagnosticē izmaiņas, mediķi iesaka konkrētus D3 preparātus. D vitamīns veidojas ādai nonākot saules apgaismojumā. D vitamīnu var uzņemt, lietojot farmācijas preparātus. Daži pārtikas produkti arī satur D vitamīnu: zivis (lasis, siļķe, sardīne, tuncis), piens, olas dzeltenums, aknas, [...]

Ko lietot saaukstēšanās mazināšanai?

Medicīnas speciālisti saaukstēšanās gadījumā iesaka lietot cinku, Dienvidāfrikas pelargonijas medicīnas preparātus, medu un sālsūdeni deguna skalošanai. Profilakses nolūkos var lietot cinku, C vitamīnu, ķiplokus un probiotiķus. Cilvēki, kuri ir fiziski aktīvi, ātrāk atveseļojas un retāk slimo. [1.] Cinkam ir antioksidanta īpašības, tas spēcina imunitāti. Grūtniecēm un veģetāriešiem ir jāuzņem vairāk cinku. Bērna vecumā cinka deficīts var aizkavēt fizisko attīstību. Cinku saturoši produkti: sarkanā gaļa, pupas, jūras/ okeāna veltes. [2.] Pelargonijām piemīt pretalerģiska, antioksidanta un pretvīrusu iedarbība. Medus satur dažādas vielas, vitamīnus [...]

Ķīmisku vielu ototoksiskā ietekme

Noskaidrots, ka ķīmiskas vielas var izraisīt dzirdes traucējumu rašanos: auss gliemeža (cochlea) bojājums, līdzsvara orgāna fizioloģijas izmaiņas, galvas smadzeņu VIII jeb līdzsvara un dzirdes nerva darbības traucējumi, izmaiņas centrālajā nervu sistēmā. Ķīmiskas vielas, kas var izmainīt dzirdes fizioloģiju: neirotoksiskas vielas, ototoksiskas vielas, auss gliemezim (cochlea) toksiskās vielas. Mūsdienās tiek veikti epidemioloģiski pētījumi par ķīmisku vielu ototoksisko ietekmi uz cilvēku dzirdi, kuri strādā rūpniecībā. Daudzās pētījuma procedūrās pārbaude veikta ar laboratorijas dzīvniekiem (pelēm, žurkām, jūrascūciņām). [1.] Vairākos 20. un 21. gs. [...]

Deksametozona ietekme uz dzirdi

Otorinolaringoloģijas speciālisti veikuši prospektīvu, randomizētu, kontrolētu klīnisko pētījumu par deksametazona ietekmi uz bungādiņu cisplatīna izraisītu dzirdes traucējumu mazināšanai. Pētījuma mērķis bija noskaidrot un pārbaudīt deksametazona ietekmi ciplastīna izraisītu dzirdes traucējumu mazināšanai. Pētījums veikts terciārā medicīnas centrā. Tajā piedalījušās 26 personas ar diagnosticētu neoplastisku slimību. Terapijā iekļauts cisplatīns vai to saturoši medikamenti. Pirms katras cisplatīna terapijas procedūras, personai tika veikta deksametazona injekcija nejauši izvēlētai ausij. Otra auss - kontroles datu ieguvei. Audiometrijas un otoakustiskās emisijas (OAE) dati tika savstarpēji salīdzināti, veicot [...]

Antibiotikas

Mūsdienās cilvēki dzīvo industralizētā vidē, līdz ar to gandrīz ikviens cilvēks savā mūžā ir lietojis antibiotikas. Vai antibiotikas var vienmēr un visiem palīdzēt? Organismam ir individuālas īpatnības, kas var izraisīt izmaiņas terapijā. Medicīnas speciālisti iesaka cilvēkiem ievērot piecus svarīgus nosacījumus antibiotiku terapijas laikā. 1) Antibiotikas nepalīdzēs vīrusu slimību gadījumā - vīrusu infekcijai var rasties baktēriju izraisītas komplikācijas (piemēram, vidusauss iekaisums). Bakteriālie preparāti izraisa mikroorganismu nejūtīgumu uz konkrēto medikamentu. Tas nozīmē, ka bakteriāla iekaisuma gadījumā cilvēkam terapijā nevarēs izmantot konkrēto medikamentu. 2) Baktērijas [...]

Daži fakti par sāpēm

Pretsāpju medikamenti neietekmē sāpju cēloni, mazina atbildes reakciju uz kairinājumu. Sāpes vairāk jūtamas naktī. Atkārtotu, ilgstošu sāpju gadījumā jākonsultējas ar ārstu. Galvassāpes izraisa dažādi cēloņi, katrā gadījumā var būt atšķirīgi medikamenti. Paaugstinātas temperatūras gadījumā pirms zāļu lietošanas jākonsultējas ar medicīnas speciālistiem. Ārsts var ieteikt cilvēkam piemērotākos medikamentus un to formas - tabletes, injekcijas, ziedes, gelus. Hronisku sāpju gadījumā notiek pārmaiņas centrālās nervu sistēmas sāpju kontroles centros, tie kļūst pastiprināti jutīgi vai atrodas pastāvīgā aktivitātē. Pastāvīgas sāpes jāārstē, ievērojot ārsta norādījumus (veidu, devu, biežumu u. c.). Pretsāpju medikamenti [...]

Ototoksicitāte un dzirde

Viens no dzirdes traucējumu cēloņiem var būt ototoksiku vielu ietekme uz dzirdi. Ototoksiskas vielas var izraisīt dzirdes traucējumus un troksni ausīs (tinītu). Lai mazinātu medikamentu blakusefektu ietekmi uz veselību, pirms medikamentu lietošanas konsultējieties ar ārstu un farmaceitu. Ototoksiski medikamenti - dažu veidu antibiotikas, ķīmijterapijas medikamenti, diurētiskie līdzekļi, pretiekaisuma līdzekļi. Pašlaik apkopoti biežākie ototoksicitātes izpausmes simptomi: troksnis vienā vai abās ausīs, tinīta izpausmju palielināšanās vai jaunu skaņu saklausīšana (piemēram, sīkšanas vietā dzird šalkoņu), spiediena sajūta ausīs, dzirdes traucējumu rašanās (iepriekš nav bijušas dzirdes izmaiņas) vai dzirdes traucējumu progresēšana, vertigo [...]

Vidusauss iekaisums un dzirde

Pētījumu dati pierāda, ka cilvēki uzticas medikamentozai terapijai. Dažos pētījumos tiek izzināts, kādi faktori nodrošina cilvēku ticību medikamentu iedarbībai. Zinātnieki vēlējās noskaidrot vecāku zināšanas un rīcību gadījumā, ja bērniem tiek diagnosticēts akūts vidusauss iekaisums. Akūta vidusauss iekaisuma gadījumā var būt bungplēvītes iekaisuma pazīmes, perforēta bungplēvīte, sāpes ar/ bez pulsācijas, drudzis, asiņošana u. tml. Pētījuma dati tika iegūti Austrālijā (Brisbānā) no daļēji strukturētām intervijām. Pētījumā piedalījās 15 bērnu vecāki, kuru bērniem nesen bijusi saskare ar vidusauss iekaisumu. Daudziem vecākiem nebija precīzas informācijas par [...]

Holesterīna līmenis

Ārsti cilvēkiem ik gadu iesaka veikt dažādus izmeklējumus, tostarp noteikt holesterīna līmeni. Jēdziena "holesterīns" tiešais tulkojums no grieķu valodas ir "žults" un "tauki". Pēc dažādu aptauju datiem var secināt, ka pagaidām cilvēki nav pietiekamā līmenī informēti par holesterīna ietekmi uz veselību. Paaugstināts holesterīna līmenis var izraisīt sirds - asinsvadu sistēmas slimības, aterosklerozi, insultu, infarktu, dzirdes izmaiņas u. c. Kopējā holesterīna līmeni būtu ieteicams sākt pārbaudīt jau no 20 gadu vecuma. Ja cilvēkam ir paaugstināts holesterīna līmenis, ieteicams veikt atkārtotu pārbaudi [...]