Tag - dzirdes uztvere

Mūzikas austiņas

Austiņu lietošana ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc rodas dzirdes traucējumi. Arī risks iegūt dzirdes traucējumus ir lielāks. Pēdējo gadu laikā austiņu lietošana kļūst arvien populārāka, un to lietotāju, sevišķi gados jaunu cilvēku, skaits pieaug, tāpēc ir svarīgi izvēlēties kvalitatīvas austiņas un mācēt pareizi klausīties – izvēlēties dzirdei saudzīgu skaļumu un klausīšanās ilgumu. Cilvēka auss uztver skaņas no 0 decibeliem (dB) līdz 140 dB, kur sāpju slieksnis normāli dzirdošam cilvēkam sākas no 120 dB. Ja cilvēks 15 min klausās 95 dB [...]

Dzirdes sajūta cilvēkiem

  Attēla resurss: www.newworldencyclopedia.org

Noklausieties, kā jūtas vājdzirdīgs cilvēks

Šai saitē variet noklausīties, ko dzird cilvēks ar dzirdes zudumu. Informācija angļu valodā.

Dzirdes tests mājas apstākļos

Dzirdes tests mājas apstākļos internetā, tiesa gan, pagaidām tikai angļu valodā. Šis tests ir gana vienkāršs un ātrs. Savukārt, lai izpildītu šo testu, ir nepieciešamas angļu valodas zināšanas.

Kā darbojas dzirde?

1. Skaņas pārvietojas skaņas viļņu veidā. Šie skaņu viļņi iet caur ārējās auss eju un iekustina bungplēvīti. 2. Skaņu viļņi liek bungplēvītei vibrēt. Savukārt šīs vibrācijas iekustina smalkos vidusauss kauliņus. 3. Šīs kustības iekustina šķidrumu, kas atrodas spirālveidīgajā iekšējā ausī (iekšējās auss gliemezī) un tas, savukārt, iekustina sīkās matiņšūnas, kuras izklāj iekšējās auss gliemezi. 4. Šīs matiņšūnas pārvērš saņemtās kustības elektriskos impulsos, kuri pa dzirdes nervu tiek novadīti uz smadzenēm. Smadzenes šos impulsus uztver un saprot kā skaņu.

Nevalodas skaņu uztvere jeb skaņas garša

"Oksfordas universitātes" zinātnieki atklājuši, ka cilvēki pēc skaņām spēj noteikt objekta forma, struktūru, pat garšu. Mazus, stūrainus priekšmetus cilvēki uztver ar zemu skaņu frekvencēm, savukārt lielus, apaļus priekšmetus biežāk asociē ar augstu skaņu frekvencēm. Skaņu asociācijas rodas vienlaicīgi vairākos orgānos (maņu orgānā, kas uztver kairinājumu, un vēl kādā indivīda ķermeņa struktūrā). Sinestēzija piemīt ikvienam cilvēkam. Tas rada iespēju pilnveidot dažādas dzīves sfēras, piemēram, pastiprinot pārtikas produktus ar konkrētām skaņām/ vārdiem.

Sensoneirālas vājdzirdības risks izklaides industrijas darbiniekiem

Sensoneirāla vājdzirdība ir neatgriezenisks kohleārs dzirdes zudums. Mūsdienās aptuveni 25 000 indivīdu pasaulē iegūst sensoneirālus dzirdes traucējumus darba vides paaugstinātā trokšņa līmeņa dēļ. Tāpat pastāv risks iegūt sensoneirālu vājdzirdību apmeklējot skaļas izklaides industrijas iestādes, tostarp naktsklubus. Kā galvenos faktorus trokšņa radītai vājdzirdībai var minēt pazeminātu dzirdes funkciju, tinītu, sliktu audiālās informācijas uztveri gan klusā, gan trokšņainā vidē. Iegūto dzirdes traucējumu var kompensēt ar dzirdes aparātu lietošanu, lai spētu baudīt pilnvērtīgu dzīvi. 2011./ 2012. gada mijā tika veikts klīniskais pētījums par sensoneirālas [...]

Dzirdes traucējumu novēršana

Tiek uzskatīts, ka aptuveni 28 miljoniem ASV iedzīvotāju ir dzirdes traucējumi. 12 no 1000 cilvēkiem līdz 18 gadu vecumam ir dzirdes traucējumi. Interesanti, ka dzirdes traucējumi tiek uzskatīti par vienu no biežāk izplatītajiem traucējumiem, kas iegūti dzemdību laikā. Ja dzirdes traucējumi pastāv ilgu laiku abās ausīs, tos sauc par presbiakūzi. Daudziem cilvēkiem piemīt vecuma vājdzirdība. Lielākoties presbiakūze attīstās lēni, līdz kādā brīdi cilvēks apzinās pavājināto dzirdes funkciju. Dzirdes traucējumu gadījumā cilvēkiem lielākoties grūti uztvert augsto frekvenču skaņas. Personas dzird audiālu informāciju, [...]

Vecuma vājdzirdību var novērst, veicot muzikālas aktivitātes visa mūža garumā

Pētījums par neiroloģiskiem procesiem vecumdienās liecina, ka muzikalitātes attīstīšana (dziedāšana, kāda instrumenta spēlēšana) mūža garumā palīdz novērst vecuma vājdzirdību. ''Ziemeļrietumu Dzirdes Neirozinātnes laboratorijas" zinātnieki pētīja dažāda vecuma mūziķu un kontrolgrupas auditoro stimulu uztveri. Tika secināts, ka vecāka gadagājuma mūziķiem bija labāka dzirdes uztvere. Tādējādi tika izvirzīta hipotēze: zīdītāju klases pārstāvjiem agrīni apgūstot, pilnveidojot muzikalitāti tiek uzlabota smadzeņu darbība dzirdes laukā, novēršot vecuma vājdzirdības risku. Jāatceras, ka akustiskas traumas rezultātā dzirdes traucējumus var iegūt jebkurš cilvēks, no tās bez dzirdes aizsarglīdzekļiem neviens nav pasargāts. Speciālisti [...]

Balss skanējuma uztvere

Normālas sarunvalodas laikā cilvēka smadzenes automātiski samazina cilvēka un viņa sarunu biedru balsu skanējumu, padarot maigāku skaņu. Var uzskatīt, ka to ietekmē ne tikai galvas smadzeņu analīze, bet arī apkārtējās vides akustika. Zinātnieki atklājuši, ka galvas smadzenēs pastāv cieša saistība motorās sistēmas un auditorās sistēmas elektrisko impulsu pārvadei. „Hercoga universitātes Medicīnas skolas Smadzeņu izpētes institūta" neirobioloģijas profesors R. Mūnejs uzskata, ka nepieciešams izzināt galvas smadzeņu spēju komunicēt pašām ar sevi, kā šo komunikāciju var pārtraukt pēc slimības sākšanās. Motorie reģioni brīdina [...]