Tag - depresija

Vecuma ietekme uz dzirdi

Cilvēkam, kļūstot vecākam, arvien pazeminās dzirdes funkcija. Viskonsīnā veikts pētījums, kurā piedalījās 3556 dalībnieki, iegūstot dzirdes zuduma procentuālo sadalījumu dažādās vecumgrupās: 21 % vecumposmā no 48 līdz 59 gadiem bija dzirdes zudums, 44 % no 60 - 69 g.; 66 % no 70 – 79 g.; 90 % no 80 – 92 g. Vientuļām sievietēm dzirdes traucējumi rodas depresijas, fizisku traucējumu (piem., osteoporozes) dēļ. Vīriešiem pastāv lielāks risks zaudēt dzirdi, jo viņi piedalās militārās aktivitātēs, veic darbības ar augstu decibelu [...]

Dzirdes stāvoklis ietekmē indivīda komunikāciju un socializāciju

Kāds vīrietis 81 gada vecumā multiplu hronisku iemeslu dēļ attālinājās no apkārtējiem indivīdiem, pārtraucot komunikāciju. Indivīdam bija grūti uztvert audiālo informāciju. Medicīnas speciālisti veica klīnisko izmeklēšanu, atklājot paaugstinātu cukura līmeni asinīs. Vīrietis īpatnēji sazinājās ar apkārtējiem, tādēļ viņam bija grūti veidot dialogu ar citiem cilvēkiem. Vīrietis jutās sociāli izolēts, jo bieži radās pārpratumi ikdienas komunikācijā ar ģimenes locekļiem. Indivīdam šķita, ka viņam ir radies dzirdes pazeminājums. Depresija tiek saistīta ar stresu, vizuālās uztveres traucējumiem, sociālo izolāciju. 20. gs. 90. g. [...]

Dzirdes funkcijas izmaiņas ģenētikas dēļ

Bieži dzirdes traucējumi izpaužas ģenētikas dēļ. Novērots, ka vājdzirdība ir aptuveni diviem no 1000 cilvēkiem. Sensoneirālā vājdzirdība vairāk nekā 50 % gadījumu ir ģenētiski pārmantota. Noskaidroti vairāki sindromi, diagnozes, kuru gadījumā cilvēkiem ir dzirdes traucējumi: Vardenburga sindroms - vienpusēja, abpusēja sensoneirāla vājdzirdība (PAX3 gēna mutācijas), sindromam var būt četri tipi; neirofibromatoze - divi tipi; 1) 5 % gadījumu var attīstīties dzirdes nerva neiromas (NF 1 gēna mutācijas 17. hromosomā); 2) 95 % - dzirdes nerva neiromas, izraisot līdzsvara traucējumus, pēcāk dzirdes zudumu; Ušera [...]

Vai dzirdes izmaiņas var radīt depresiju?

Pēc "JAMA Otolaryngology - Head & Neck surgery" publicēta pētījuma datiem dzirdes izmaiņas cilvēkiem var izraisīt depresiju. Riskam vairāk pakļautas sievietes (jaunākas par 70 gadiem). Pētījumā apkopoti 18318 pilngadīgu personu dati. Pētījuma procedūrā veikta dzirdes pārbaude un aizpildītas standartizētas depresijas anketas. Apkopojot datus, konstatēts vidēji smagas/ smagas depresijas risks apmēram 5 % personu ar labu dzirdi, 11 % -  ar nelielām dzirdes izmaiņām. Jo smagāka dzirdes traucējumu pakāpe, jo biežāk novērojama depresīva izpausme. Dzirdes traucējumu gadījumā cilvēkiem pastāv tendence izolēties no [...]

Fizisku aktivitāšu ietekme uz cilvēka organismu

  45 minūšu sporta nodarbības trīs reizes nedēļā nostiprina kaulaudus, mazinot osteoporozes varbūtību. 15 minūšu pastaiga svaigā gaisā ikdienā samazina estrogēna līmeni tauku šūnās, kas mazina krūts vēža iespējamību. Noskaidrots, ka fiziski aktīviem cilvēkiem ir mazāks risks vecumdienās izpausties atmiņas traucējumiem un būt depresīvā noskaņojumā. Cilvēkam fiziskas slodzes laikā izdalās hormons, kas veicina ēstgribu. Trīs reizes nedēļā veicot  aptuveni 40 minūšu treniņu tiek uzlabota gremošanas trakta darbība. Lai cilvēks treniņu laikā spētu veikt sev atbilstošu slodzi un iegūt fizisku izturību, aptuveni 80 [...]

Kā kafija ietekmē veselību?

Sabiedrībā valda dažādi uzskati par kafijas lietošanu un tās ietekmi uz cilvēku veselību. Mūsdienās daudzu pētījumu dati liecina, ka kafija var iedarboties uz cilvēku organismu labvēlīgi. Ikdienā lietojot kafiju jāņem vērā kafijas veids, daudzums, veselības stāvoklis, uztura paradumi, fizisko aktivitāšu biežums u. tml. Ja cilvēks ikdienā lieto 1-2 kafijas tases, tas var palīdzēt novērst depresiju, otrā tipa cukura diabētu, Alcheimera slimību un demenci, Parkinsonismu, vēzi, sirdslēkmes, aknu cirozi. Kofeīnu saturoša kafija paātrina vielmaiņas procesus. Kafiju nevajadzētu dzert, ja ir cukura diabēts, grūtniecības [...]

Fiziskās aktivitātes un veselība

Aktīvi veicot fiziskas aktivitātes dažādā vecumā par konkrētiem procentiem samazinās saslimstības iespējamība ar: krūts vēzi - 20 %; depresiju, demenci, krišanas risku (gados vecākiem cilvēkiem) - 30%; koronāro sirds slimību - 35 %; resnās zarnas vēzi, II tipa cukura diabētu, priekšlaicīgu nāves risku - 50 %; gūžas kaula lūzumu - 68 %; osteoartrītu - 83 %. Cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma iesaka: pastaigas - 150 min ik nedēļu jeb aptuveni 20 min dienā pastaigāties enerģiskā solī; ja patīk pārvietoties lēnākā tempā, tad ieteicams ik dienu staigāt no [...]