Tag - decibels

Dzirdes profilakse dzīves kvalitātei

Attēla resurss: https://www.etsy.com/listing/88697938/collectable-vintage-national-safety

Kvalitatīva individuālā dzirdes aizsardzība – ELACIN ER ®

ELACIN ER ® ir komforts dzirdes aizsardzībai tiem, kas regulāri tiek pakļauti augsta trokšņa līmenim. ELACIN ER ®  ir kvalitatīva, individuālā dzirdes aizsardzība. Piemērota arī tiem cilvēkiem, kuri vēlas klausīties normālā skaļumā: mūzikas skolotājiem, mūziķiem, skaņas inženieriem, zobārstiem, arī koncertu un disko apmeklētājiem. Optimāla aizsardzība tiek kombinēta ar dabīgas skaņas reproducēšanas, augstāko iespējamo komfortu un diskrētu skaņas pārvaldi. Tiek nodrošināts īpaši plašs filtra izolācijas efekts, kas darbojas frekvenču diapazonā 125 - 8000 Hz. Tonis ir saglabāts, skaņa joprojām ir dabiska. Var izvēlieties trīs [...]

Diagnostika

Ja rodas pat vismazākās aizdomas par pazeminātu dzirdi, jāvēršas pie ārsta - speciālista, kas veiks un nosūtīs uz papildus izmeklējumiem. Lai noteiktu dzirdes traucējumus, tiek veikti dažādi dzirdes pārbaudes testi: Otoakustiskā emisija - jaundzimušo skrīnings - konstatē, vai ir vai nav traucējumu iekšējās auss darbībā. Timpanometrija - konstatē traucējumus vidusausī. Toņa subjektīvā audiometrija - konstatē traucējumus gan vidusausī, gan iekšējā ausī. Audiometrija brīvajā skaņu laukā. Valodas audiometrija. Audiogramma ir grafisks attēls, kas rāda cilvēka dzirdes stāvokli - dzirdes intensitāti decibelos (dB) dažādās frekvencēs 125 - 8000 [...]

Dzirdes traucējumu pakāpes, to raksturojums

Ir 5 dzirdes traucējumu pakāpes. Viegla pakāpe (I) 15 - 40 dB bērniem; 25 - 40 dB pieaugušiem cilvēkiem: laba patskaņu dzirdamība, apgrūtināta nebalsīgo līdzskaņu dzirdamība; izpaužas kā uzmanības traucējumi; viegla valodas aizture, nelielas runas problēmas; problēmas sagādā īsu, neuzsvērtu vārdu, kā arī klusi izteiktu skaņu saklausīšana; ja bērna vecumā konstatē laicīgi, valodu apgūst labi; dzirdes aparāti pēc vajadzības. Vidējā pakāpe (II) 41 - 55 dB: labāka patskaņu sadzirdēšana; iespējams sadzirdēt valodā esošās skaņas, bet lielāko daļu valodas skaņu jauc; valodas attīstības aizture; mācīšanās traucējumi; grūtības izprast vārdu nozīmi, apgūt abstrakcijas; grūtības gramatikas [...]

Skaņas intensitātes skala

Cilvēka auss var sadzirdēt skaņas, kuru frekvence ir no 20 līdz 20 000 herciem (Hz). Tā var sajust lapu čaukstoņu – aptuveni 10 dB(A), kā arī spēj pielāgoties pat pie nedzirdību izraisošas mūzikas – aptuveni 90 - 110 dB(A). Ir noderīgi zināt, kādu troksni parasti izraisa mums apkārt esošie skaņas avoti. 10 dB(A) - čuksti (dzirdami 1 metra attālumā) 20-30 dB(A) - lietus, ūdens pilēšana 50-60 dB(A) - runa 60 dB(A) - mikseris, bārdas dzenamais aparāts 80 dB(A) - durvju zvans, telefona zvans 85 dB(A) - [...]

Kā rodas skaņa?

Subjektīvi vērtējot, skaņa ir gaisa vibrācijas, ko sajūt cilvēka auss. Objektīvi vērtējot, skaņai piemīt noteikta intensitāte (skaņas stiprums) un noteikta viļņa garuma (skaņas augstums) vibrācijas, kuru viļņiem raksturīgs atbilstošs spiediens (skaņas spiediens). Vibrācijas izplata viļņus, kas, sasniegdamas ausis, izraisa to bungādiņu vibrācijas un rada sajūtu, kura tiek saukta par skaņu. Šos viļņus sauc par skaņas viļņiem. Skaņas intensitāte ir atkarīga no spiediena līmeņa, kas tiek mērīts decibelos (dB) ar trokšņu mērītāju. Decibelu skala ir izveidota, ņemot vērā to, kā skaņas [...]

Audiogramma

Audiogramma ir grafiski attēlota līkne, kur tiek atspoguļota klusākā skaņa, ko cilvēks spēj sadzirdēt attiecīgajā skaņu frekvencē. Tā tiek iegūta, veicot audiometriju. Audiometriju veic, izmantojot audiometru, kas ir aparāts, kas rada dažāda stipruma un augstuma skaņas. Bērni un pieaugušie aktīvi iesaistās audiometrijas procedūrā, pasakot vai piespiežot pogu, vai parādot, kad skaņas signāls ir sadzirdēts. Maziem bērniem (aptuveni līdz 4 gadiem) audiometriju parasti ir sarežģīti veikt, jo viņi nespēj vēl izprast prasīto un adekvāti reaģēt. To var mēģināt darīt vairākas [...]

Kas ir dzirde ?

Dzirde ir viena no būtiskākajām cilvēka maņām. Tā darbojas nepārtraukti visa mūža garumā. To nevar ne izslēgt, ne atpūtināt, tāpēc jau kopš dzimšanas ir jādomā par savas dzirdes funkcijas saudzēšanu. Dzirdei ir ļoti liela loma cilvēka dzīvē, jo dzirdei piemīt apkārtni raksturojoša, brīdinoša funkcija. Mēs dzirdam putnu balsis, vēju un ūdens tecēšanu, mēs dzirdam savu un apkārtējo cilvēku elpošanu, balsi un soļus. Tas mums palīdz noteikt, kas atrodas mums visapkārt. Tāpat arī mēs dzirdam, kad kāds lielā ātrumā traucas garām [...]

Troksnis darba vidē var veicināt vājdzirdību

Viens no fizikālajiem darba vides riska faktoriem ir troksnis. Tā ietekmē var rasties neatgriezeniski dzirdes traucējumi, kuru attīstība var noritēt ilgākā laika periodā. Troksnis ir skaņa, kas indivīdam rada nepatīkamas sajūtas. Troksnis ir dažādas intensitātes un frekvenču skaņu sakopojums. Troksni raksturojošie lielumi: akustiskā spiediena līmenis – mēra trokšņa/ skaņas spiedienu izmaiņu Pa (paskālos); frekvence – akustiskā spiediena svārstību daudzums 1 sekundē (herci – Hz). Cilvēki spēj uztvert frekvences intervālā [20; 20 000] Hz, savukārt nespēj uztvert infraskaņu (zem 20 Hz) un ultraskaņu (virs 20 kHz). Pastāv četri trokšņu [...]

Dzirdes traucējumi

Fizioloģiski normālas dzirdes gadījumā uztverto skaņu sāpju slieksnis sākas no 120 dB. Ikdienā cilvēki komunicē 60 – 70 dB līmenī, savukārt čukstus saruna atbilst 30 dB. Maksimāli pieļaujamais trokšņu skaļums ikdienā ir 84 dB. Lielākoties vājdzirdība tiek pārmantota ģenētiski, tāpēc topošajiem vecākiem vajadzētu izvairīties no saskarsmes ar toksiskām vielām. Mūsdienās daudzi cilvēki ikdienā klausās mūziku ar austiņām, atstājot neatgriezenisku ietekmi uz savu dzirdes funkciju. Dzirdes traucējumi var būt gan pārejoši, gan paliekoši. Cilvēkiem pēc izslimotas gripas bieži pavasarī parādās dzirdes [...]