Tag - balss

Osteohondroze – izplatīta veselības problēma Rietumu sabiedrībā

Osteohondrozes simptomi: biežas galvassāpes; reiboņi; kustību koordinācijas traucējumi; trokšņi ausīs; dzirdes izmaiņas; redzes izmaiņas; zobu sāpes un izmaiņas to struktūrā; balss izmaiņas - aizsmakums; kakla, rīkles sāpes; krākšana; pirkstu nejūtīgums, tirpšana; aukstas ekstremitātes; ekstremitāšu īslaicīgas sāpes; galvas ādas sāpes; smeldze mugurā, kaklā; muguras, kakla, jostasvietas tirpšana; muskuļu stīvums - tie neatslābst arī naktsmiera laikā. Ja Jums vai kādam pazīstamam cilvēkam ir  šādas pazīmes, tad ieteicams konsultēties ar neiropatologu, vertebropatologu, ortopēdu, manuālo terapeitu. Rūpēsimies par veselību! Attēla resurss: http://aarticles.net/health-beauty/6490-chto-takoe-osteoxondroz-kak-s-nim-zhit-i-mozhno-li-ego-izbezhat.html Literatūras avots: Mugurkaula kaites - civilizācijas ligas.// Taka. Marts, 2016/3. 13. lpp.

Klausīšanās prasmju attīstība bērnam līdz divu gadu vecumam

Lai varētu konstatēt bērnam attīstības traucējumus, ir jāzina, kā notiek bērna normāla attīstība. Ja mēs zināsim bērna attīstību pa mēnešiem, mēs varēsim tai sekot līdzi un uzreiz pamanīt, ja kaut kas nenotiek tā, kā tam vajadzētu notikt. Bērnam, kurš tikko nācis pasaulē, ir jāadaptējas apkārtējai videi un jāiemācās uztvert apkārtējo pasauli tā, kā to uztveram mēs. Pirmie 2 dzīves gadi ir svarīgākie gan dzirdes, gan valodas attīstībā. Kā tad tas notiek? Pirmajā mēnesī vesels mazulis sāk apzināti koncentrēties uz pieaugušo. Mazulis pārstāj [...]

Dzirdes traucējumu pakāpes, to raksturojums

Ir 5 dzirdes traucējumu pakāpes. Viegla pakāpe (I) 15 - 40 dB bērniem; 25 - 40 dB pieaugušiem cilvēkiem: laba patskaņu dzirdamība, apgrūtināta nebalsīgo līdzskaņu dzirdamība; izpaužas kā uzmanības traucējumi; viegla valodas aizture, nelielas runas problēmas; problēmas sagādā īsu, neuzsvērtu vārdu, kā arī klusi izteiktu skaņu saklausīšana; ja bērna vecumā konstatē laicīgi, valodu apgūst labi; dzirdes aparāti pēc vajadzības. Vidējā pakāpe (II) 41 - 55 dB: labāka patskaņu sadzirdēšana; iespējams sadzirdēt valodā esošās skaņas, bet lielāko daļu valodas skaņu jauc; valodas attīstības aizture; mācīšanās traucējumi; grūtības izprast vārdu nozīmi, apgūt abstrakcijas; grūtības gramatikas [...]

Balss skanējuma uztvere

Normālas sarunvalodas laikā cilvēka smadzenes automātiski samazina cilvēka un viņa sarunu biedru balsu skanējumu, padarot maigāku skaņu. Var uzskatīt, ka to ietekmē ne tikai galvas smadzeņu analīze, bet arī apkārtējās vides akustika. Zinātnieki atklājuši, ka galvas smadzenēs pastāv cieša saistība motorās sistēmas un auditorās sistēmas elektrisko impulsu pārvadei. „Hercoga universitātes Medicīnas skolas Smadzeņu izpētes institūta" neirobioloģijas profesors R. Mūnejs uzskata, ka nepieciešams izzināt galvas smadzeņu spēju komunicēt pašām ar sevi, kā šo komunikāciju var pārtraukt pēc slimības sākšanās. Motorie reģioni brīdina [...]

Kā labāk dzirdēt?

Lietojot dzirdes aparātu, skaņa šķitīs savādāka nekā iepriekš. Cilvēki pie jauna dzirdes aparāta pierod dažādā laika posmā. Ja agrāk ir lietots analogais dzirdes aparāts, tad var būt ilgāks adaptācijas process pie digitālā dzirdes aparāta. Dzirdes aparātu sākumā ieteicams lietot mājās, kur ir pazīstamas skaņas. Nogurstot no dzirdes aparāta lietošanas, pirmajās lietošanas dienās to var izņemt laukā. Lai pierastu pie savas balss jārunā balsī vai skaļi jālasa tekstu, lai pierastu pie savas balss skanējuma. Dzirdes aparātu jālieto dažāda skaļuma vidē: gan uz ielas [...]

Maijs – balss, runas, valodas un dzirdes mēnesis

Jau vairāk nekā 75 gadus maijs ir dzirdes un runas rehabilitācijas, profilakses mēnesis. Mērķis: informēt sabiedrību par dažādiem balss, valodas, runas un dzirdes traucējumiem, to profilaksi. Pēc "Vājdzirdīgo un citu komunikācijas traucējumu nacionālā institūta" datiem ASV aptuveni 43 miljoniem iedzīvotāju diagnosticēti balss, runas, valodas vai dzirdes traucējumi. 26 miljoniem amerikāņu [20; 69] gadu vecumā konstatēti trokšņa izraisīti dzirdes traucējumi. Pēdējo 15 gadu laikā ASV iedzīvotāju vidū palielinājusies informētība par dzirdes profilaksi (30%). Aptuveni katram piektajam pusaudzim tiek konstatēti dzirdes traucējumi kopš [...]

Komunikācija dzirdes traucējumu gadījumā

Dzirdes traucējumu gadījumā cilvēks var saklausīt sarunu biedru klusā vidē, sarunājoties vienam pret otru, pazīstot runātāja balsi, atrodoties tuvu, redzot runātāja seju. Cilvēkam, iespējams, nepieciešams ilgāks laiks dzirdētās informācijas apstrādei. Svarīgi runas laikā novērst fona trokšņus (piemēram, samazināt ieslēgtas mūzikas skaļumu vai to izslēgt). Nesaklausot sarunu, cilvēks var sociāli izolēties. Lasīšana no lūpām sniedz rezultātus, ja runātājs atrodas tuvu, pateiktie vārdi ir zināmi un tiek precīzi artikulēti. Lasot no lūpām var saprast tikai aptuveni 66 %. Literatūras avots:  Wilson, B. Myths and Facts [...]

Magnētiskā rezonanse un tehnoloģiskās iespējas balss izpētē

"Bekmana Zinātnes un tehnoloģiju institūts" izveidojis magnētiskās rezonanses (MR) tehniku, kas var fiksēt vokālās neiromuskulārās kustības aptuveni 100 kadrus/ 1 sekundē. Skaņa rodas cilvēka balsenē, vibrējot balss saitēm. Zinātnieks Džonsons, kas veicis pētījumu, 10 gadus darbojies kā profesionāls dziedātājs, tāpēc viņu ieinteresējusi balss neiromuskulārā sistēma un tās izmaiņas cilvēkam novecojot. Izrunājot skaņas, ķermenī darbojas ap simts dažādu muskuļu. "Bekmana institūta" zinātnieki izpētīja, kā mehānismi strādā kopā, kā mainās to darbība. Vecuma ietekmē mainās runa: paliek vājāka, saspringta, ar elpas piedvesmu. Vokālā [...]