Tag - baktērijas

Peldēšana un ausu ieliktņi

Peldēšanai domātie ausu ieliktņi ir ausu aizbāžņi, kuri ir paredzēti tam, lai novērstu ūdens iekļūšanu ausīs, ļaujot cilvēkam piedalīties ūdens sporta veidos. Šie ausu ieliktņi ir ieteicami, jo tiem piemīt ausi aizsargājoša funkcija. Tie pasargā ausi no ūdens iekļūšanas tajā, kas var izraisīt diskomfortu. Ūdenim iekļūstot ausī, ausī esošais sērs piebriest, tādējādi radot ausu aizkrišanas sajūtu, bez tam ar ūdeni ausī iekļūst dažādi mikrobi un baktērijas, kas var izraisīt auss iekaisumu. Bez tam ausu ieliktņi novērš troksni, kas rodas, [...]

Galvassāpes var rasties arī ausu iekaisumu dēļ

Ģenētiskās galvassāpes var tikt mantotas ģenētiski molekulārā līmenī. Var būt simptomātiskās galvassāpes, kas rodas patoloģiju, baktēriju vai vīrusu infekciju, audzēju, sirds un asinsvadu slimību, ausu un deguna iekaisumu, acu slimību vai psihiskas izcelsmes slimību dēļ. Indivīdam jādodas pie speciālista veikt datortomogrāfiju, ja: novērojamas spēcīgas, pēkšņas ierosas sāpes; paaugstināta ķermeņa temperatūra; stīva sprandas – kakla daļa; parādās izsitumi, apjukums, krampji, redzes/ dzirdes/ runas traucējumi, muskulatūra kļūst hipotoniska; bijusi galvas trauma (ar/ bez samaņas zuduma), pēc tās palielinājusies galvassāpju intensitāte ar nelabu dūšu un [...]

Kā bērnam pareizi šņaukt degunu?

Diezgan bieži bērniem siltajā laikā mēdz būt iesnas. Būtiski pareizi iemācīt atbrīvot degunu no izdalījumiem. Jāatceras, ka līdz aptuveni sešu gadu vecumam bērnam izdalījumi jāvelk uz iekšu, nevis spēcīgi jāpūš ārā no nāsīm. Šādā gadījumā sekrēts nenonāks ausu bungdobumā, līdz ar to bērns izvairīsies no vidusauss iekaisuma. Bērna vecumā mainās auss anatomiskā uzbūve, bungdobuma esošais gaiss cirkulē pa platākām, mazāk izlocītām un īsākām ejām nekā pieaugušam indivīdam. Ja tiks spēcīgi šņaukts deguns, tad paaugstināsies spiediens un radīsies sajūta, ka auss [...]

Dzirdes zuduma cēloņi bērna vecumā

ASV veikts pētījums un secināts, ka aptuveni 3 no 1000 bērniem piedzimst ar dzirdes traucējumiem. Dzirdes traucējumu izplatībai pastāv tendence pieaugt cilvēku skaitam ar dzirdes traucējumiem. Aptuveni 50 % jaundzimušo dzirdes traucējumi tiek pārmantoti ģenētiski. Biežākie cēloņi dzirdes traucējumiem agrīnā vecumā ir ausu infekcijas, alerģijas, saaukstēšanās. Daži bērni agrīnā vecumā iegūst dzirdes traucējumus pārmērīga trokšņa dēļ apkārtējā vidē. Speciālisti ASV bērnus ar dzirdes traucējumiem iedala divās kategorijās: 1) vieglas/ vidējas pakāpes vājdzirdība; 2) smaga vājdzirdība. Šie bērni 3 - 4 mēnešu [...]

Saaukstēšanās

Ja diennakts laikā diezgan strauji mainās gaisa temperatūra un cilvēkam ir tendence sezonu mijās slimot, tad savlaicīgi jādomā par dažādiem profilakses līdzekļiem pret saaukstēšanos, kā arī jānorūdās. Aukstums ir tikai viens no cēloņiem, kas izraisa saaukstēšanos. Slimības rodas nervu sistēmas pārslodzes dēļ, nepareiza dienas režīma un neveselīga uztura dēļ, kā arī organisma izmainītas mikrofloras dēļ (dažādu baktēriju un mikroorganismu ietekmē). Saaukstēšanās rodas straujas ķermeņa temperatūras atdzišanas dēļ. Saaukstēšanās izpaužas kā klepus, bronhīts, angīna, paaugstināta ķermeņa temperatūra, iesnas u. c. Jāatceras, ka [...]

Antibiotikas

Mūsdienās cilvēki dzīvo industralizētā vidē, līdz ar to gandrīz ikviens cilvēks savā mūžā ir lietojis antibiotikas. Vai antibiotikas var vienmēr un visiem palīdzēt? Organismam ir individuālas īpatnības, kas var izraisīt izmaiņas terapijā. Medicīnas speciālisti iesaka cilvēkiem ievērot piecus svarīgus nosacījumus antibiotiku terapijas laikā. 1) Antibiotikas nepalīdzēs vīrusu slimību gadījumā - vīrusu infekcijai var rasties baktēriju izraisītas komplikācijas (piemēram, vidusauss iekaisums). Bakteriālie preparāti izraisa mikroorganismu nejūtīgumu uz konkrēto medikamentu. Tas nozīmē, ka bakteriāla iekaisuma gadījumā cilvēkam terapijā nevarēs izmantot konkrēto medikamentu. 2) Baktērijas [...]

Adenoīdi: cēloņi un simptomi

Adenoīdi ir mīksta audu masa, kas atrodas aiz deguna dobuma (saukti arī par aizdegunes mandelēm). Tāpat kā limfmezgli, adenoīdi piedalās cilvēka imūnās sistēmas uzturēšanā, un tie sastāv no limfātiskiem audiem. Baltās asins šūnas cirkulē cauri adenoīdiem un pārējiem limfātiskiem audiem, reaģējot uz neatpazītiem iebrucējiem organismā. Mums visiem piedzimstot un bērnības gados ir adenoīdi, taču līdz pusaudžu vecumam tie ir uzsūkušies un pazuduši.   Kas ietekmē adenoīdu palielināšanos? Iekaisumi, kas bieži vien ir radušies no infekcijas. Adenoīdu palielināšanos var ietekmēt arī baktērijas vai vīrusi. Bērniem [...]