Tag - akustiskā trauma

Troksnis darba vidē var veicināt vājdzirdību

Viens no fizikālajiem darba vides riska faktoriem ir troksnis. Tā ietekmē var rasties neatgriezeniski dzirdes traucējumi, kuru attīstība var noritēt ilgākā laika periodā. Troksnis ir skaņa, kas indivīdam rada nepatīkamas sajūtas. Troksnis ir dažādas intensitātes un frekvenču skaņu sakopojums. Troksni raksturojošie lielumi: akustiskā spiediena līmenis – mēra trokšņa/ skaņas spiedienu izmaiņu Pa (paskālos); frekvence – akustiskā spiediena svārstību daudzums 1 sekundē (herci – Hz). Cilvēki spēj uztvert frekvences intervālā [20; 20 000] Hz, savukārt nespēj uztvert infraskaņu (zem 20 Hz) un ultraskaņu (virs 20 kHz). Pastāv četri trokšņu [...]

Informācija dzirdes profilaksei

Skaļš troksnis apkārtējā vidē ir viens no dzirdes traucējumu cēloņiem. Troksnis var rasties ne tikai darba vietā, bet arī dažādās izklaides un atpūtas iestādēs. Noskaidrots, ka dažas skaņas var radīt ne tikai psiholoģisku diskomfortu, bet arī ietekmēt arī atmiņu un lasīšanu. No pagājušā gadsimta 80-jiem gadiem strauji pieaudzis jaunu cilvēku ar dzirdes traucējumiem skaits. Lietojot dažādus mūzikas atskaņotājus  ikdienā, izvēloties auss ejās ievietojamas austiņas un pārmērīgi ilgi klausoties skaļu mūziku, tiek pazemināta dzirdes funkcija. Klausoties ļoti skaļu mūziku, pastāv risks iegūt dzirdes [...]

Arī mūziķiem var būt dzirdes traucējumi

Mūzika cilvēkam var izraisīt dažādas emocijas: relaksējoša, enerģiska u. tml. Lielākoties cilvēkiem koncertu laikā patīk atrasties pēc iespējas tuvāk skatuvei, taču jāatceras, ka atrodoties blakus skaņu pastiprinātājiem pastāv risks iegūt akustisku traumu. Daži mūzikas sfērā darbojošies mākslinieki laika gaitā ir zaudējuši dzirdi, nelietojot dzirdes aizsarglīdzekļus un neievērojot profilakses pasākumus. Izveidots 10 pazīstamāko mūziķu saraksts, kam ir dzirdes traucējumi: 10) Nils Jangs - rokmūzikas pārstāvis; 9) Ozijs Osborns - smagā metāla mūzikas stila pārstāvis; 8) Fils Kolinss; 7) Georgs Martins - "Bītlu" producents; 6) will.i.am - [...]

Bungplēvīte

Bungplēvīte atdala ārējo auss eju no vidusauss. Vidusauss iekaisuma gadījumā barotraumas vai spēcīgas akustiskas traumas rezultātā tā var pārplīst. Bungplēvīte vibrē, uztverot skaņu viļņus, kā arī pasargā iekšējo ausi no inficēšanās. Ja bungplēvīte ir pārdurta vai tajā ir neliela atvere, var sākties infekcija. Pārplīsušas bungplēvītes simptomi: ausu sāpes, dzirdes pazeminājums konkrētai ausij, reiboņa sajūta vai reibonis, šķidruma izdalīšanās no auss. Pārplīsušas bungplēvītes gadījumā var rasties dzirdes traucējumi, vidusauss un iekšējās auss infekcijas, cista ausī (holeostoma), ilgstošs dzirdes zudums. Bungplēvīte saaug aptuveni [...]

Vai zinātnieki spēs noskaidrot dzirdes traucējumu novēršanu?

Zinātnieki uzskata, ka augļu insektu (Drosophila melanogaster) modeli var salīdzināt ar dzirdes traucējumu saasināšanos. Bioloģijas profesors Daniels Eberls atklāj, ka pētījumā insektiem modelēti trokšņa radīti dzirdes traucējumi. Trokšņa radītie dzirdes traucējumi gados jauniem cilvēkiem galvenokārt rodas auss ejās ievietojamo mūzikas austiņu lietošanas dēļ. Biologi Eberls un Kevins Kristī vēlējās izzināt trokšņa radītu dzirdes traucējumu cēloņus. Augļu insektu modelis ir izdevīgs ģenētiskās elastības, cenas un pārbaudes izpildes dēļ. Kukaiņi izmanto savus taustekļus, kā arī spārnu vibrācijas rezonansi skaņu uztverei. Zinātnieki insektiem deva 120 dB [...]

Vecuma vājdzirdību var novērst, veicot muzikālas aktivitātes visa mūža garumā

Pētījums par neiroloģiskiem procesiem vecumdienās liecina, ka muzikalitātes attīstīšana (dziedāšana, kāda instrumenta spēlēšana) mūža garumā palīdz novērst vecuma vājdzirdību. ''Ziemeļrietumu Dzirdes Neirozinātnes laboratorijas" zinātnieki pētīja dažāda vecuma mūziķu un kontrolgrupas auditoro stimulu uztveri. Tika secināts, ka vecāka gadagājuma mūziķiem bija labāka dzirdes uztvere. Tādējādi tika izvirzīta hipotēze: zīdītāju klases pārstāvjiem agrīni apgūstot, pilnveidojot muzikalitāti tiek uzlabota smadzeņu darbība dzirdes laukā, novēršot vecuma vājdzirdības risku. Jāatceras, ka akustiskas traumas rezultātā dzirdes traucējumus var iegūt jebkurš cilvēks, no tās bez dzirdes aizsarglīdzekļiem neviens nav pasargāts. Speciālisti [...]

Četri faktori, kas var izraisīt dzirdes traucējumus

Amerikā vairāk kā 40 miljoniem iedzīvotāju ir dzirdes traucējumi. Medicīnas speciālisti uzskata, ka sabiedrībai vajadzētu interesēties par dzirdes profilaksi. Faktori, kuri var ietekmēt dzirdes funkciju, ir ausu infekcijas, palielināta ķermeņa masa (asinsrites traucējumi, paaugstināts cukura līmenis), smēķēšana, pārmērīga medikamentu lietošana (nekonsultējoties ar ārstu vai farmaceitu). Bērniem biežāk novērojamas ausu infekcijas. Svarīgi rūpēties par bērna imunitātes paaugstināšanu, lai novērstu slimošanu. Ja savlaicīgi nepamanām vidusauss iekaisumu, tas var radīt dzirdes traucējumus. Pašlaik dažādās valstīs novērojama tendence pieaugt ķermeņa masai. Speciālisti atklājuši, ka tukliem [...]

Vai trokšņaina darba vide var izraisīt ”tinnitus” un dzirdes traucējumus?

Ikdienā izmantojam dažādas tehnoloģijas, kas mēdz radīt lielu troksni. Aptuveni miljonam Lielbritānijas iedzīvotāju darba vidē ir paaugstināts trokšņa līmenis, kas var kļūt par tinnitus vai dzirdes traucējumu cēloni. Pēc "Lielbritānijas Darba aizsardzības inspekcijas" (The Labour Force Survey (LFS)) datiem laikā no 2009.-2012. gadam dzirdes traucējumus darba vidē ieguvuši aptuveni 19 000 cilvēku. ASV aptuveni 30 miljoniem personu iegūst dzirdes traucējumus nepietiekamas dzirdes profilakses dēļ darba vidē. Atrodoties 90-95 dB troksnī cilvēkam pazeminās dzirdes funkcija. Ikdienā cilvēku sarunvaloda atbilst 60 dB skaļumam, savukārt [...]

Dzirdes traucējumu novēršana

Gan vecuma vājdzirdība, gan trokšņa izraisīti dzirdes traucējumi var attīstīties ilgākā laika periodā. Vecuma izraisītas vājdzirdības gadījumā ieteicams lietot dzirdes aparātu. Savukārt cilvēkiem, kam dzirdi pazeminājusies akustiskas traumas rezultātā (valoda attīstījusies kopš agrīnas bērnības) var veikt kohleāro implantāciju vai lietot dzirdes aparātu. Dažus no dzirdes traucējumu cēloņiem var novērst ar medikamentu lietošanu vai ķirurģiskām manipulācijām: 1) Otoskleroze -  smagas formas gadījumā kādu no dzirdes kauliņiem var aizvietot ar nelielu protēzi, lai novērstu kaulu saaugšanu. 2) Akustiskā neiroma - ķirurģiskas manipulācijas vai spēcīga [...]

Akustiska trauma

Industralizētā vidē cilvēkam pastāv lielāka varbūtība iegūt dzirdes traucējumus. Dzirdes traucējumiem var būt dažāda izcelsme: ģenētika, infekcijas, slimības (gripa, masaliņas u. c.), ototoksiski medikamenti, troksnis. Liela trokšņa rezultātā var rasties akustiska trauma (salūts, hokeja mačs, skaļš koncerts u. tml.). Akustiskas traumas gadījumā var būt ausu ārējo matiņšūnu mikromehāniskas izmaiņas, metaboliskais stress, trokšņi ausīs. Ja pēkšņi pazeminās dzirde, cilvēkam jākonsultējas ar otorinolaringologu (LOR) vai dzirdes speciālistu, lai veiktu diagnostiku un nepieciešamības gadījumā uzsāktu terapiju.   Attēla resurss: www.ohniww.org