Pēc statistikas datiem ap 5 – 10% no pasaules iedzīvotājiem ir dzirdes traucējumi.
2-4% no tiem abpusēji (abām ausīm).
To daļēji izskaidro ar iedzimtību, bet līdz ar dzīves intensitātes pieaugumu liela nozīme ir troksnim sadzīvē – pārāk skaļa mūzika, darbs troksnī.
Šī iemesla dēļ pašlaik Eiropā jau 16% pieaugušajiem ir konstatēti dzirdes traucējumi.
Nevar noliegt arī dažu medikamentu kaitīgo ietekmi uz dzirdi.
Galvaskausa traumas un dažas saslimšanas var dot ievērojamus dzirdes traucējumus (meningīts, encefalīts, gripa).
Daļa dzirdes traucējumu ir saistīti ar vecuma izmaiņām.
Būtiski dzirdes traucējumu konstatēt jau agrīni.
Bērniem dzirde nepieciešama valodas attīstībai un apguvei.
Pieaugušajiem pacientiem dzirde ir nozīmīga komunikācijā ar apkārtējo sabiedrību: gan darbā, gan sadzīvē.