21. marts, 2016

Skaņu terapija

A. Tomatis (1920-2001) ir skaņu terapijas novirziena aizsācējs. Skaņu terapija aktivizē, pilnveido dzirdes uztveri, izzinot skaņu ietekmi uz cilvēku organismu. Tomatis terapijā izmantojis katrai personai individuāli izvēlētas frekvences, Mocarta mūziku un baznīcas dziedājumus, kā arī ierīci – “elektronisko ausi”.
Skaņu terapeite Ilze Bulate atgādina, ka liela nozīme ir balsij un tās iedarbībai uz cilvēku, apkārtējo vidi. “Klusa skaņu dungošana rada alfa viļņus smadzenēs, kas palīdz atslābt gan ķermenim, gan prātam.” Fabiāns Mamans izzinājis, ka cilvēka balss visspēcīgāk iedarbojas uz organisma šūnām. Terapijas ierakstos var izmantot ūdens skaņu, radot ķermeņa rezonansi. Cilvēka organisms satur aptuveni 70 % ūdens (zīdaiņiem/ bērniem – vairāk, cilvēkiem gados – mazāk). “Mūzika ir organizēta skaņa, kam piemīt spēja rosināt atmiņas, asociācijas, dažādus psiholoģiskus stāvokļus, kam savukārt ir tieša saikne ar dziedināšanas procesu.”
Speciāliste I. Bulate terapijā izmanto dažādus instrumentus: balsi, kamertoņus, kristāla dziedošo trauku, skaņu ierakstu veidošanu, klausīšanās terapiju. “Monroe institūts” (ASV) pētījis daudzu gadu garumā skaņu ietekmi un izveidojis dažādus skaņu ierakstus atšķirīgām situācijām. “Skaņu medicīnas galvenais elements ir rezonanse. (..) Rezonanses princips nosaka – mēs varam saskarties tikai ar tādām frekvencēm, kādās atrodamies paši. Domāšanas ietekmē smadzenēs rodas elektriskie impulsi. Tos iespējams izmērīt hercos. Šie smadzeņu elektriskie impulsi iespaido visu organisma darbību. Savukārt skaņu izmanto, lai šo procesu līdzsvarotu.”

Cilvēks savu balsi dzird ar skaņu kaula vadāmību, savukārt citus – ar skaņu gaisa vadāmību. Daudzām personām nepatīk savas balss ieraksti, jo tie atšķiras no ikdienā uztvertās balss. Skaņu terapijā tiek izmantoti mūzikas ieraksti, kas ļauj dabiskā ceļā ar vibrējošām frekvencēm raidīt skaņu impulsus uz dzirdes centriem galvas smadzenēs. Tiek uzskatīts, ka šādā veidā iekšējā auss spēj dabiski uztvert iepriekš bloķētās frekvences.

Literatūras avots: Griezne, M. Glābiņš ir skaņā. Patiesā Dzīve. 17., 2012. 17. -20. lpp.