Sirds veselībai

Sirds un asinsvadu slimības pēc “Pasaules Veselības organizācijas” datiem ir plaši izplatītas visā pasaulē. Pareiza dzīvesveida ievērošana palīdz samazināt priekšlaicīgas nāves risku sirds un asinsvadu slimību gadījumā par 40 %. 2010. gadā“UNESCO Cilvēces Kultūras mantojumā” iekļauta Vidusjūras diēta. Pēc kardiologu domām, tas ir sirdij piemērots uzturs.

Pareiza uztura gadījumā samazinās priekšlaicīgās nāves risks, mirstība no sirds un asinsvadu sistēmas slimībām, saslimšana ar Parkinsona/ Alcheimera slimību vai vēzi. Vidusjūras diēta ietver augļus, dārzeņus, pilngraudu produktus, riekstus, sēklas, kvalitatīvu olīveļļu, vājpiena produktus, zivis, ūdeni un tējas, garšvielas, minimālu gaļas patēriņu. Kardioloģe I. Mintāle iesaka cilvēkiem produktus kombinēt atbilstoši tradīcijām, sezonai, lietojot uzturā dažādas produktu grupas.

Augļos un dārzeņos ir daudz antioksidantu, vitamīnu un šķiedrvielu, būtiska pareiza to uzglabāšana vai konservēšana. Graudaugi uzlabo gremošanu, labs enerģijas avots. Veselīgāk lietot pilngraudu produktus. Pākšaugi satur daudz ogļhidrātus, šķiedrvielas. Tauku uzņemšanu jāsamazina, labāk izvēloties kvalitatīvu sviestu vai sēklu eļļu nevis margarīnu vai tropiskās eļļas. Vidusjūras diētā lieto kvalitatīvu olīveļļu. No piena produktiem ieteicamāk izvēlēties skābpiena produktus ar zemu tauku saturu tajos. Diennaktī cilvēks var uzņemt līdz pieciem gramiem sāls, lai ēdienu nepārsālītu, ieteicams lietot garšvielas. Būtiski divas reizes nedēļā lietot zivis, lai uzņemtu Omega-3 taukskābes. Sālsūdens zivis satur vairāk taukskābes, savukārt saldūdens zivis – olbaltumvielas. Gaļu ieteicams lietot aptuveni trīs reizes nedēļā. Medījumu vai ekoloģiski izaudzētā gaļa ir veselīgāka. Lietojot saldumus, jāievēro mērenību un kvalitāti.

Vidusjūras diēta ietver veselīgu, dabisku uzturu un fizisko aktivitāšu veikšanu ikdienā. Veselīgu dzīvesveidu cilvēks sāk apgūt bērnībā. Ja ēd veselīgi, ievērojot ēdienreizes un produktu kvalitāti, tad palielinās iespēja dzīvot ilgāk un kvalitatīvāk.