“Ko ar klibu danc(ā)si, ko ar vājdzirdīgu runāsi”
Situācijas, kuras prasa interneta vietnē (dzirde.lv) meklēt dzirdes speciālista palīdzību:
– Ja viesībās par anekdoti visi smejas, bet Tu lec un lūdz uz deju;
– Ja ģimene pie brokastu galda runā par iešanu uz teātri, bet Tev liekas, ka runa ir par vistas dēšanu;
– Ja sieva lūdz Jums palīdzēt dārzā, bet Jūs ņemiet dakšu un lieciet sienu zārdā;
– Ja kolēģi aicina iedzert kafiju, nez kāpēc Jums liekas, ka viņi runā par filmu par mafiju;
– Jums liekas, ka auto klusi brauc, bet patiesībā tas skaļi kauc;
– Sievas māte lūdz, lai ieliec puķes vāzē, bet Tev šķiet, ka atkal Tevi āzē;
– Sieva lūdz, lai atved no skolas meitu, Tu sauc: “Kāpēc Tu nopirki sev jaunu kleitu!”
– Oma lūdz Tev noņemt veļu, bet Tu ej uz stalli barot teļu.
Ja arī Jums dzīvē ir gadījušies līdzīgi pārpratumi, tas liecina, ka, iespējams, labākā dāvana svētkos būs jauns dzirdes aparāts.
Vai tiešām Jums ir tik daudz “brīvā” laika, lai mēģinātu katru vārdu pārjautāt, katru teikumu pārprasīt, līdz uztversiet sarunas biedra domu. Cenšoties nesadusmot partneri, nesadzirdot viņa teikto, Jūs bieži vien neuztveriet teksta galveno domu, kas noved pie nesaprašanās.
Kāpēc televizoru skatīties bez skaņas, ja jau 20. gs. 30. gados parādījās pirmā skaņas filma (”Džeza dziedonis”). Inženieri ir veltījuši daudz pūļu mēmā kino pārtapšanai par skaņas kino. Līdz ar mikrobiologa L. Pastēra (1822-1895) atklājumiem par mikrobiem un vakcīnām zinātnē notika jauns pavērsiens. Gadsimtu vēlāk A. Flemings (1885-1955) izgudroja antibiotiku penicilīnu, kas izraisīja komētai līdzīgu sprādzienu medicīnā. Katrs no minētajiem atklājumiem attiecīgajā laika nogrieznī bija milzīgs solis cilvēces evolūcijā. No mūsdienu skatu punkta tas šķiet pats par sevi saprotams. Tāpat tam vajadzētu būt arī ar dzirdes aparātiem.
Dzirdes traucējumi nav gripa, kuru var neilgā laikā izslimot un kļūt vesels. Visbiežāk ar dzirdes problēmām cilvēkam būs jāsaskaras visu mūžu. Tad kāpēc neizmantot labāko, ko pašreiz zinātne spēj Jums sniegt? Dažāda veida piltuves, zvaniņi, oglekļa aparāti, elektriskie-tranzistoru aparāti, analogie aparāti ir noliekami vēstures mēslainē. Kopš 1984. gada ir pienākusi digitalizācijas ēra – tā ir jauna dzirdes paradigmas maiņa. Digitālās tehnoloģijas aizņem visu tirgus segmentu (par to rakstīts iepriekš). Piedāvājot ko citu, ir tāpat kā mēģināt iebarot otrreiz atsildītu zupu. Protams, vēl pēc 100 gadiem arī digitalizācija būs arhaistiska. Pārfrāzējot V. Čērčilu – digitāliem dzirdes aparātiem ir savi trūkumi, bet pagaidām nekas labāks nav izdomāts.
Vieni no digitalizācijas aizsācējiem meklējami Vācijā un Dānijā. Pašreiz vairākās pasaules valstīs tiek ražoti viskvalitatīvākie un augstvērtīgākie dzirdes aparāti. Viņi meklē visā Eiropā sadarbības partnerus, kuri ir spējīgi apgūt, izzināt un izplatīt viņu ražotos produktus, nodrošinot visaugstākos tehnoloģiskos standartus. Vienkārši pārdodot dzirdes aparātus bez aparatūras to programmēšanai, aparāts nespēj nodrošināt klientam vēlamo dzirdes komfortu. Saprotot, ka aparatūras cena ir vairāku desmit tūkstošu eiro vērtībā, ražotāji izvēlas sadarboties ar tādiem partneriem, kuri vairāku mēnešu garumā ir viesojušies pie viņiem, mācoties un studējot jaunāko programmatūras darbību pamatus. Mēs priecājamies, ka tādus cilvēkus viņi atrada dzirde.lv komandā!
Piedāvājam klientiem digitālos dzirdes aparātus no Šveices, Kanādas un Vācijas. Esiet laipni aicināti!