Cilvēka auss var sadzirdēt skaņas, kuru frekvence ir no 20 līdz 20 000 herciem (Hz). Tā var sajust lapu čaukstoņu – aptuveni 10 dB(A), kā arī spēj pielāgoties pat pie nedzirdību izraisošas mūzikas – aptuveni 90 – 110 dB(A).
Ir noderīgi zināt, kādu troksni parasti izraisa mums apkārt esošie skaņas avoti.
10 dB(A) – čuksti (dzirdami 1 metra attālumā)
20-30 dB(A) – lietus, ūdens pilēšana
50-60 dB(A) – runa
60 dB(A) – mikseris, bārdas dzenamais aparāts
80 dB(A) – durvju zvans, telefona zvans
85 dB(A) – kravas automašīna
90 dB(A) – skaļa mūzika, kliedziens
95-110 dB(A) – motocikls
130 -140 dB(A) – lidmašīna
20-30 dB(A) – lietus, ūdens pilēšana
50-60 dB(A) – runa
60 dB(A) – mikseris, bārdas dzenamais aparāts
80 dB(A) – durvju zvans, telefona zvans
85 dB(A) – kravas automašīna
90 dB(A) – skaļa mūzika, kliedziens
95-110 dB(A) – motocikls
130 -140 dB(A) – lidmašīna
Cilvēkam attīstīts auss un vokālais mehānisms ir vide, kurā veidojas valoda. Runas un dzirdes saistība konstatējama tieši saistībā ar tām skaņas frekvencēm, kas dara valodu saprotamu. Cilvēka auss ir visjūtīgākā tieši runas frekvencēs – runas zonā.
Runas zona ir svarīgākais faktors. Tā ir diapazonā no 250 līdz 4000 Hz, kas ir visvajadzīgākās, lai cilvēks labi sadzirdētu un saprastu sarunu. Parasti dzirdes zuduma pakāpi var izrēķināt, izejot no runas zonas galvenajām frekvencēm – 500, 1000 un 2000 Hz. Attiecīgo dzirdes zudumu dB šajās frekvencēs saskaita un izdala ar 3, tā dabūjot vidējo toņa zudumu.
Piemēram: 50 +60 +55 =55 (dB) – pēc iegūtā rezultāta var pateikt, kāda dzirdes zuduma pakāpe cilvēkam ir – 55 dB ir vidēji smagas pakāpes vājdzirdība.