Krākšanai var būt daudz cēloņu: deguna elpošanas īpatnības, deguna nāsu asimetrija, traumas, anatomiski šauri elpceļi, elpošana caur mutes dobumu, samazināts aukslēju tonuss, palielināta ķermeņa masa, gulēšanas pozīcija uz muguras.
Pēc statistikas datiem 1 sieviete : 2 vīrieši krāc. Mūsdienās krāc arī bērni un pusaudži. Krākšana tiek atzīta par traucējošu, ja tā novērojama katru reizi cilvēkam guļot gandrīz visa miega garumā un dažādās ķermeņa pozīcijās. Krākšana ir ne tikai sociāla, bet arī veselības problēma.
Krākšanas laikā notiek elpas aizture. Miega apnojas gadījumā viena elpošanas apstāšanās reize ir vismaz desmit sekundes ilga, atkārtojas biežāk par 5 x/ 1 h. Aizturot elpu samazinās skābekļa daudzums asinīs. Krākšanas gadījumā būtu ieteicams konsultēties ar somnologu jeb miega speciālistu.
Daži ieteikumi krākšanas gadījumā:
- spilvena maiņa;
- gulēšanas pozas maiņa;
- pozīcijas terapija – naktstērpā iešuj tenisa bumbu, kas truacē gulēt uz muguras;
- nazālo dilatatoru lietošana – tikai pēc mediķu konsultācijas un ieteikuma;
- CPAP aparāts elpošanas traucējumu mazināšanai – uztur elpceļus noteiktā stāvoklī, palīdz samazināt krākšanas skaļumu;
- deguna ķirurģija – dažos gadījumos iesaka veikt operāciju, lai uzlabotu elpošanu, samazinātu krākšanu; pirms šādas procedūras veic endoskopiju augšējo elpceļu izpētei;
- ar pirkstiem aizspiežot krācēja degunu var īslaicīgi pārtraukt krākšanu.
Attēla resurss: statenislandsleeptreatment.com
Informācijas resurss: Rudzīte, D. Krāc… kā lokomotīve… kā traktors.// Ievas Veselība. 16.09.2016., Nr. 19 (206), 26. – 27. lpp.
