“Runas banāns”

Katrai valodas skaņai ir sava frekvence (augstums) un decibeli (skaļums). Bērnam, kurš var dzirdēt valodas skaņas, būs vajadzīgs daudz īsāks laika periods, lai atdarinātu, saprastu un iemācītos valodu.

runas-nabans

Grafikā iezīmētas sarunvalodai nepieciešamās skaņas. Līnijai, kas apvilkta ap tām, ir banāna forma. Tā arī izveidojies termins „runas banāns”. Ja cilvēki ar dzirdes traucējumiem var dzirdēt „runas banāna” robežās, tad uzlabot dzirdi var ar dzirdes aparātiem vai kaula dzirdes skaņu sistēmu BAHA. Šajos gadījumos cilvēks varēs labāk saklausīt un saprast skaņu. Ja cilvēks dzird zem „runas banāna” robežas vai dzird ļoti vāji/ nedzird tikpat kā neko, ieteicams lietot spēcīgus dzirdes aparātus vai kohleāro implantu.
 
Audiogrammā attēlots arī pazīstamu, tipisku skaņu stiprums un augstums. Piemēram, reaktīvai lidmašīnai ir ļoti liela intensitāte decibelos un augstas frekvences skaņa, turpretī vējā purinātu lapu skaņai ir daudz mazāks stiprums jeb tā ir daudz klusāka.
 
Cilvēks varbūt var dzirdēt zemu frekvenču skaņas, piemēram, (m), bet nesadzirdēt augstu frekvenču skaņas (s), (š) pat arī ar dzirdes aparātu. Ja šīs skaņas nesadzird, tiek traucēta runas sapratne.